Pērn Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ziņoja, ka pieteikumu apjoms uz grantiem jaunu digitālu risinājumu iegādei un digitālā brieduma novērtēšanai, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un ieviešanai sasniedzis kopējo summu gandrīz 37 miljonu eiro apmērā. 

Tas, ka komersanti ir gatavi izmantot Eiropas Savienības fondu un valsts sniegtās atbalsta iespējas, lai sekmētu digitalizāciju, ir vērtējams ļoti pozitīvi, tomēr vienlaikus būtiski atcerēties, ka digitalizācijai ir jābūt stratēģijai, nevis vienreizējam projektam. IT sistēmas ir “dzīvi risinājumi”, kas sniegs atdevi vēl ilgi pēc izveides (pie nosacījuma, ja tās tiek veidotas pārdomāti), tomēr būs nepieciešamas investīcijas arī to uzturēšanā. 

Ko un kāpēc digitalizēt? 

IT sistēmas izveidi var salīdzināt ar auto iegādi – tas nozīmē ne tikai vienreizēju maksājumu, nopērkot spēkratu, bet arī regulāras izmaksas, lai auto būtu darba kārtībā un nodrošinātu to rezultātu, kāpēc tas sākotnēji tika iegādāts. Degviela, tehniskā apkope, ikdienas remonti, riepu nomaiņa – tieši tāpat ir arī ar IT sistēmām. Sadarbībā ar klientiem, “Helmes Latvia” vienmēr aicina ļoti atbildīgi izvērtēt, kādus procesus organizācija vēlas digitalizēt, kāpēc, kādiem biznesa mērķiem tas kalpos un kādu atdevi ilgtermiņā sniegs. Tas nenozīmē, ka vēlamies atrunāt uzņēmumu no dažādiem digitalizācijas risinājumiem, tieši pretēji – vēlamies, lai ieguldījums patiešām atmaksājas un sniedz cerēto rezultātu.

Nevis steigā aizstāt, bet izvērtēt un pilnveidot 

Digitalizācija nav tikai sacensība par to, kurš ātrāk uzbūvēs un ieviesīs jaunu IT sistēmu vai risinājumu. Praksē redzam, ka arī pasaules mēroga organizācijas ne tikai ievieš jaunus risinājumus, bet daļā gadījumu veiksmīgi turpina izmantot jau sen izveidotas sistēmas, īpaši tajās jomās, kas ir kritiski svarīgas uzņēmuma darbībai. Šīs platformas netiek steigā aizstātas, bet gan mērķtiecīgi pilnveidotas un savienotas ar jaunākajām tehnoloģijām. Arī moderno mākoņrisinājumu laikmetā ir uzņēmumi, kas izvēlas attīstīt esošo pamatu, pakāpeniski to modernizējot un integrējot ar jauniem rīkiem, tādējādi nodrošinot gan stabilitāti, gan ilgtspējīgu izaugsmi, un nereti arī taupot līdzekļus. 

Atbildīga digitalizācija ir pārdomāta ilgtermiņa stratēģija

Kad runājam par atbildīgu digitalizāciju, bieži domājam, ka tas nozīmē digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, lietu interneta un datu analītikas ieviešanu, vienlaikus nodrošinot privātumu, caurspīdīgumu, taisnīgumu un vides ilgtspēju. Tomēr gribētos uzsvērt, ka atbildīga digitalizācija ir pārdomāta ilgtermiņa stratēģija, kas ietver: ietekmi uz biznesa mērķiem, organizācijas finansiālās iespējas uzturēt izveidotās / ieviestās sistēmas un risinājumus, kā arī lietotāju spēju tās izmantot pilnā apjomā. Neviena, arī pati dārgākā sistēma, nesniegs cerēto rezultātu, ja lietotāji nepratīs to izmantot, nebūs motivēti to darīt vai gluži vienkārši – tā būs pārāk sarežģīta. 

Digitalizācija bez paradumu maiņas ir IT sistēmas ieviešana

Lai sasniegtu rezultātu, kas patiešām kalpo organizācijas mērķu sasniegšanai, digitalizācijai ir jānotiek kopsolī ar pārmaiņu vadību. Tas nozīmē ne tikai jaunu tehnoloģiju ieviešanu, bet arī apzinātu komandas darba paradumu, domāšanas un ikdienas darba procesu maiņu, lai tehnoloģijas tiktu izmantotas jēgpilni un radītu reālu ietekmi. Digitalizācija bez paradumu un procesu maiņas ir vienkārši IT sistēmas ieviešana, bieži vien bez būtiskas pievienotās vērtības. Ja organizācija nemaina veidu, kā tā strādā, pieņem lēmumus un sadarbojas, pat modernākie risinājumi paliek neizmantoti vai tiek lietoti virspusēji, nespējot sniegt gaidīto efektivitātes un izaugsmes pienesumu.

Seši digitalizācijas principi 

Zinātniskajā rakstā “Atbildīgas digitālo risinājumu ieviešanas principi: operacionālās biznesa noturības attīstīšana, lai mazinātu pretestību digitālajām inovācijām” (“Principles of responsible digital implementation: Developing operational business resilience to reduce resistance to digital innovations”) uzskaitīti seši principi, kas jāņem vērā, domājot par digitalizāciju: jau sākotnēji iesaistīt puses, kuras skars šie risinājumi, lai izprastu viņu vajadzības un paredzētu, kā tehnoloģijas ietekmēs viņu ikdienu; paredzēt tehnoloģijas vietu ikdienas darbā, proti, prognozēt, kā jaunā tehnoloģija iekļausies darbinieku un citu iesaistīto pušu ikdienā; nodrošināt mācīšanos - veidot mērķtiecīgas apmācību un atbalsta programmas, kas palīdz visiem iesaistītajiem pilnvērtīgi izmantot jaunās tehnoloģijas; atpazīt un mazināt algoritmiskos aizspriedumus - organizācijām jāattīsta spēja identificēt un mazināt algoritmisko neobjektivitāti; ātri reaģēt uz ieviešanas rezultātiem - nepieciešams nepārtraukti vērtēt tehnoloģiju ietekmi un operatīvi pielāgoties, lai nodrošinātu ilgtermiņa vērtību gan organizācijai, gan iesaistītajām pusēm; nepārtraukti uzraudzīt, lai savlaicīgi identificētu problēmas un uzlabotu risinājumus.

Digitalizācija pati par sevi negarantē konkurētspēju - to nosaka veids, kā uzņēmums spēj apvienot tehnoloģijas, cilvēkus un skaidrus biznesa mērķus. Atbildīga digitalizācija nozīmē ne tikai gudrus tehnoloģiskus lēmumus, bet arī spēju ieklausīties, pielāgoties un mācīties. Tie uzņēmumi, kas digitalizāciju uztver kā nepārtrauktu attīstības procesu, nevis vienreizēju projektu, spēs ne tikai ieviest inovācijas, bet arī ilgtermiņā no tām gūt reālu un izmērāmu labumu.