Patiesībā elektroauto atbalsta programma “strādā” negaidītos veidos un rada daudz plašāku ekonomisko efektu, kas sniedzas tālu ārpus tiešiem ieguvumiem, kurus bauda elektroauto īpašnieki. Mazāki izdevumi par degvielu nozīmē lielāku naudas apriti vietējā ekonomikā, mazāku atkarību no importētiem energoresursiem un stiprāku Latvijas enerģētisko drošību.Jaunā valsts atbalsta programma elektroauto iegādei ir viens no piemēriem, kur ieguvumi veidojas vairākos līmeņos vienlaikus. No vienas puses, mājsaimniecības samazina savus transporta izdevumus. 

No otras - šie ietaupījumi paliek Latvijas ekonomikā un rada papildu ekonomisko aktivitāti.Jaunās programmas apjoms sasniedz 40 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējiem 30 miljoniem eiro. Atbalsta programmai atvēlētais atbalsta apjoms   ir no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta jeb EKII. Tas nozīmē, ka finansējums tiek nodrošināts no Eiropas klimata politikas instrumentiem, nevis no Latvijas valsts budžeta vai nodokļu maksātāju ikdienas iemaksām.Tas ir būtisks aspekts, jo praksē šie līdzekļi ir papildu finansējuma ieplūde Latvijas ekonomikā. 

Tātad mēs nerunājam par naudas pārdali ekonomikas iekšienē, bet gan par ārēju investīciju piesaisti, kas vienlaikus palīdz modernizēt autoparku, samazināt energoresursu importu un stimulēt vietējo ekonomisko aktivitāti.Šīs programmas ietvaros, atkarībā no izvēlēto elektroauto cenām, varētu tikt atbalstīta aptuveni 8000 videi draudzīgāku auto iegāde. 

Šobrīd Latvijā kopumā ir ap 16000 elektroauto, kas nozīmē, ka ar jauno programmu elektroauto skaits varētu pieaugt par aptuveni 50%.Ietaupījums, kas paliek Latvijas ekonomikāĪpaši svarīgs ir ikdienas izmaksu aspekts. Elektroauto lietotāji, izmantojot publiskos uzlādes punktus, par 100 kilometriem vidēji aprīlī maksāja aptuveni 5 - 7 eiro ( atkarībā no izvēlētās uzlādes stacijas jaudas). Veicot uzlādi daļēji arī mājās, izmantojot izdevīgu elektrības tarifu, piemēram Ignitis personalizēto “Naksnīgais” vai biržas tarifu,  ietaupījums ir vēl ievērojami lielāks! Savukārt, piemēram, dīzeļauto īpašniekiem tie paši 100 kilometri izmaksā ap 13 eiro. Tas nozīmē, ka katri 100 kilometri ar elektroauto var radīt aptuveni 6 - 8 eiro ietaupījumu. Šis ietaupījums nav teorētisks. Ja vaditājs mēnesī nobrauc, piemēram, 1000 kilometru, viņa transporta izmaksas var samazināties par aptuveni 60 - 80 eiro mēnesī. Gada laikā tie jau ir vairāki simti eiro, kas nevis tiek samaksāti par importētu degvielu, bet paliek mājsaimniecības budžetā.

Un tieši šeit sākas plašākais ekonomiskais efekts. Šie ietaupītie līdzekļi nepazūd - tie tiek iztērēti citur Latvijas ekonomikā. Tā var būt pārtika, bērnu interešu izglītība, kafejnīcu apmeklējumi, sadzīves pakalpojumi, remontdarbi vai citi ikdienas pirkumi. Citiem vārdiem sakot, nauda, kas iepriekš tika iztērēta importētai degvielai, tagad biežāk paliek vietējā ekonomikā un rada papildu pieprasījumu Latvijas uzņēmumiem.

Šis ir aspekts, kas publiskajās diskusijās bieži paliek nepamanīts. Elektroauto nav tikai klimata vai tehnoloģiju jautājums. Tas ir arī ekonomikas attīstības instruments. Jo vairāk autovadītāju izmanto elektroauto, jo vairāk naudas paliek apritē tepat Latvijā.Uzlādes infrastruktūras attīstībaBieži tiek minēts arī tā sauktais “vistas un olas” arguments - vai vispirms nepieciešams vairāk elektroauto vai vairāk uzlādes staciju. Latvija šobrīd šajā ziņā ir ļoti labā pozīcijā. Pie mums uz vienu publisko uzlādes punktu ir aptuveni septiņi elektroauto, kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir ap 13 elektroauto uz vienu uzlādes punktu.

Turklāt Latvijas uzlādes infrastruktūra turpina strauji attīstīties. 2025. gada laikā publisko uzlādes punktu skaits Latvijā pieauga no 1157 gada sākumā līdz 2051 gada beigās – tas ir 77% pieaugums viena gada laikā. No tiem 883 ir maiņstrāvas jeb AC uzlādes punkti, savukārt 1168 ir līdzstrāvas jeb DC ātrās uzlādes punkti. Latvija ir salīdzinoši unikālā pozīcijā, jo ir viena no retajām valstīm, kur tieši ātrās uzlādes punktu proporcionāli ir būtiski vairāk kā Eiropā vidēji.

Tas nozīmē, ka Latvijas infrastruktūra jau šobrīd ir gatava ievērojami lielākam elektroauto skaitam un te vēl jāņem vērā, ka jaunu uzlādes punktu izbūve Latvijā visu laiku turpinās. 

Rezumējot, mēs neesam situācijā, kurā uzlādes infrastruktūra atpaliktu no tirgus attīstības. Tieši pretēji - Latvija šobrīd ir labi sagatavota nākamajam elektroauto izaugsmes posmam.Un potenciāls joprojām ir milzīgs. Elektroauto šobrīd veido tikai aptuveni 1,5% no visa Latvijas autoparka. Tas nozīmē, ka ieguvumi - mazākas transporta izmaksas, lielāks vietējais patēriņš un zemāka atkarība no importa energoresursiem - nākotnē var kļūt vēl daudz nozīmīgāki. 

Mēs esam ceļa sākumā.Tāpēc elektroauto atbalsta programma nav jāvērtē tikai kā atbalsts konkrētu automašīnu iegādei. Tā ir investīcija Latvijas ekonomikā, enerģētiskajā drošībā un vietējā patēriņā. Un tieši šie plašākie ieguvumi nereti nepelnīti paliek nepamanīti.