Lielgraudu krusa un spēcīgas vēja brāzmas pērn un netipiski intensīvas, plūdus izraisījušas lietavas šogad noveda pie vairākos desmitos miljonu eiro mērāmiem zaudējumiem mājsaimniecībām un pašvaldībām. Tie arī izgaismoja sāpīgu Latvijas problēmu – niecīgo apdrošināto mājsaimniecību īpatsvaru. Pie mums Latvijā apdrošināti ir mazāk kā 50%  no visiem īpašumiem, kamēr vidēji Eiropas Savienībā – ap 70%. Plūdu riskiem pakļautajā Nīderlandē – pat tuvu visiem simts procentiem.

Nesenie notikumi raida nepārprotamu signālu sabiedrībai, ka vairs nevajadzētu turpināt dzīvot ilūzijās par dabas stihijām kā izņēmuma gadījumiem. Par to brīdina arī vēsturiskie ieraksti. Iepriekš mūsu reģionā spēcīgas vētras plosījās 1969. gadā, 1995. gadā un 2005. gadā. Taču nu tās mūs  piemeklējušas jau divas vasaras pēc kārtas. Pēc ciklona «Kirstija» mēs saņēmām rekordlielu atlīdzību pieteikumu skaitu - vairāk nekā 1200.

Kopumā varam secināt, ka sabiedrības izpratne par apdrošināšanu aug. Palielinās to mājsaimniecību īpatsvars, kas rūpīgi izvērtē apdrošināšanas iespējas un analizē, no kādiem riskiem vajadzētu pasargāt īpašumu. Postījumu ietekmē kāda daļa cilvēku steidz apdrošināt savu īpašumu, bet parasti šāda aktivitāte ilgst dažas nedēļas. Pēc tam pakāpeniski viss aizmirstas līdz nākamajam gadījumam. Tam tā nevajadzētu būt, jo apdrošināšana ir vienīgais drošais veids, kā izvairīties no neprognozējamiem zaudējumiem. Cilvēkiem jārēķinās, ka pašvaldības un valsts ne vienmēr spēs palīdzēt salabot norauto mājas jumto vai ielikt vietā vēja aiznesto sētu. Par to vajadzētu aizsargāties  pašiem, apdrošinot savu īpašumu. 

Diemžēl netrūkst arī tādu cilvēku, kuri bez iedziļināšanās nopērk lētāko apdrošināšanas polisi, jo to pieprasa hipotekāro kredītu izsniegusī banka, un pēc tam ir neapmierināti ar neiekļautajiem risku segumiem. Šo problēmu nav viegli risināt, ja klients par polises saturu neizrāda interesi. Mūsu ieskatā, slēdzot apdrošināšanas līgumu, jāveidojas dialogam starp klientu un pārdevēju. Pārdevēja pienākums ir izzināt klienta vajadzības un sagatavot klientam piemērotu piedāvājumu. Savukārt klientam vismaz jāzina, ko un pret kādiem riskiem viņš vēlas apdrošināt. Noteikti vajadzētu pievērst uzmanību risku definīcijām, atlīdzību limitiem, papildus nosacījumiem, ierobežojumiem un izņēmumiem. 

Apdrošināšanas līgumā jeb polisē ir norādīti pamata apdrošinātie riski un limiti. Ir sagatavoti speciāli informatīvie dokumenti katram apdrošināšanas produktam, kur aprakstīti visi riski, kas var būt apdrošināti un kādi ir ierobežojumi vai izņēmumi. Ja klients uztraucas par kādu konkrētu risku, kas nav piedāvāts standartā, vienmēr pastāv iespēja dialogam starp apdrošinātāju un klientu.

Mēs ļoti uzmanīgi sekojam klimata pārmaiņām, ņemam vērā jaunos pavērsienus un nepārtraukti pilnveidojam un paplašinām piedāvāto risku klāstu, lai klienti būtu labāk pasargāti no negaidītiem zaudējumiem. Piemēram, piedāvājam iekļaut polisē papildu nokrišņu risku, kas stājas spēkā, ja nokrišņi iekļūst telpā caur jumta vai sienu konstrukcijām. Ņemot vērā vasaras notikumus, šis risks kļūst ļoti pieprasīts.