Vienlaikus tirgū saglabājas interese un pieprasījums pēc jaunumiem, nebijušiem formātiem, koncepcijām, zīmoliem. Taču pēdējos gados visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos Baltijas valstīs jaunpienācēju ir ļoti maz, tirdzniecība nav izņēmums. 

Līdz ar to ēku īpašniekiem nākas būt radošiem, piedāvāt elastīgus nosacījumus, lai piesaistītu jaunus un noturētu esošos nomniekus, audzētu apmeklētāju plūsmu. 

Dati kā resursi

Zelta vērtē arī šajā nozarē ir precīzi dati, kas ļauj gan ēku īpašniekiem, gan to nomniekiem pieņemt pamatotus lēmumus, spert apzinātus soļus savā attīstībā. 

Sekmīgi izmantojot resursus, var gudri pārvaldīt objektus, saprast klientu vajadzības, kustību, sekot līdzi galvenajiem nozares darbības raksturlielumiem. Attiecīgi, ja kādam objektam rādītāji ir tālu no tirgus normas, tuvu tai vai pārsniedz to, iespējams veikt korekcijas tajā. Reālos datos balstītas prognozes palīdz īpašumu pārvaldniekiem sadarbībā ar tirgus ekspertiem sniegt palīdzību, padomus arī nomniekiem. Objektīvi dati ļauj pieņemt lēmumu arī tiem komersantiem, kas reģiona tirgū vēl nav pārstāvēti. 

Esam nesen ir uzsākuši vākt un analizēt datums ar digitālās platformas Inmall palīdzību, kur ir iespēja iegūt vairāk informācijas no konkrētā tirdzniecības centra, un nomniekiem paveras iespējas strādāt efektīvāk. Centram ir iespēja vairāk resursu novirzīt tam, lai fokusētos uz potenciālajiem jaunpienācējiem. 

Ar zināmiem starptautiskiem zīmoliem sadarbojamies jau vairākus gadus, regulāri sniedzam ziņas, kas notiek tirgū, kādi ir plānotie projekti, cilvēku pirktspēja un ekonomiskā situācija kopumā. Šajā laikā esam secinājuši, ka šāda komunikācija līdz rezultātam nenoved, jo ārvalstu komersanti būtībā nesaprot specifiskākas lietas – kā noteiktas jomas nomniekiem klājas, kā tie jūtas tirdzniecības centros, kādi ir to darbības rezultāti. 

Tāpēc pašreizējā stratēģija paredz sniegt vairāk tās informācijas, kas tieši attiecas uz konkrēto potenciālo nomnieku. Piemēram, kosmētikas tirgotājam varam ar datiem parādīt, kas notiek tieši šādu preču sektorā, tostarp sniegt ieskatu, kādi aptuveni ir apgrozījuma rādītāji uz kvadrātmetru, kāda ir apmeklētāju koncentrācija. Tas ļautu uzņēmumam izanalizēt, cik sekmīgi tas varētu strādāt Baltijas valstīs, ja tas atvērs te veikalu, cik potenciāli tirdzniecības vietu tam vajadzētu. Tad zīmols varētu sākt veidot budžetu, stratēģiju ienākšanai tirgū. 

Savukārt tie zīmoli, kas Baltijas valstu tirgū jau darbojas, un kuri apsver iespējas paplašināties, taču ir piesardzīgi, meklējot iespējamo atrašanās vietu, lēmumu pieņemšanai noder informācija par konkrētiem reģioniem, objektiem, konkurentiem. Dati parāda, vai kādā rajonā jau ir tirgus piesātinājums, vai arī vēl ir iespējas. 

Tur, kur burzma

Starp tendencēm ir jāizceļ arī pamanāmi lielāks pieprasījums pēc daudzfunkcionāliem objektiem, kvartāliem, kur ir biroji, veikali, kafejnīcas, mājokļi, atpūtas vietas un daudz kas cits, kur dzīvīgums un rosība.

Šādā gadījumā nedarbojas klasiskie tirdzniecības centru darbības modeļi, un ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem ir jābūt radošiem un elastīgiem. Tāpēc tirgū ir pamanāmi dažādi hibrīda risinājumi līgumu nosacījumos, piemēram, kā tiek aprēķināta nomas maksa, elastība novērojama arī nomas termiņā. Ja nomnieks konkrētajam objektam sniedz lielu citu pievienoto vērtību, nomas nosacījumi var būs īpaši draudzīgi.  

Šāda elastīga nomas politika piesaista jaunus zīmolus, unikālas koncepcijas komersantus, jo nav spiediena uzreiz slēgt ilgtermiņa nomas līgumus. Tāpēc jau tagad daudzviet parādās vietējie zīmoli, radoši risinājumi, tā saucamie ‘pop-up’ veikali -  īstermiņa, sezonālās tirdzniecības vietas, kas padara konkrēto vietu īpašu. 

Ko varētu gaidīt šogad?  

Sagaidāms, ka vairāk nomnieku slēgs līgumus uz hibrīda modeļa pamata. Tas ļaus notestēt nebijušus formātus, pieeju. 
Turpināsies nomnieku rotācija, nomājamo platību izmaiņas. Tie zīmoli, kuriem ir spēcīgi attīstīta e-komercija, turpinās attīstīties, tomēr to platības varētu būt mazāka. Savukārt zemo cenu veikali, tie zīmoli, kam nav spēcīgas tiešsaistes biznesa daļas, turpinās attīstīties ierastajā stratēģijā.

Arī šogad redzēsim skaistumkopšanas, medicīnas jomas izaugsmi, šīs nozares arvien vairāk integrēsies mūsu ikdienā, tirdzniecības segmentā. 

Nozarē būs lielāks fokuss uz ilgtspēju (ESG). Uzlabojumi jau esošajās ēkās nav saistīti tikai ar energoefektivitāti, bet arī ar darbinieku labbūtību. Kad kāds potenciālais biroja darbinieks ierodas uz pārrunām, viņam tiek izrādīts ofiss, uzsvērti labi darba apstākļi. Savukārt tirdzniecības centrā, lielveikalā darbiniekiem dažkārt nav pat vietas, kur mierīgi padzert kafiju. Tāpēc šajā segmentā arvien ir plašs darba lauks, taču tās ir diezgan ātri un vienkārši izdarāmas lietas. ESG sertifikācija palīdz tirdzniecības centriem kļūt konkurētspējīgākiem. Savukārt jaunu projektu tirdzniecības jomā tuvākajā laikā būs maz. Idejas par daudzfunkcionālajiem kvartāliem, piemēram, “Preses nama kvartālu”, “Sporta 2”, “Riga Waterfront” gan nav atmestas.