Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas. 

Statistika un progresu tendences

Latvija jau ilgstoši izceļas ar ļoti augstu sieviešu īpatsvaru vadības līmeņos - vairāk nekā 40% vadītāju ir sievietes, un tas nav nejaušs rādītājs, bet ilgstošas izglītības, kompetences un profesionālo spēju rezultāts. Taču jaunuzņēmumu vidē aina ilgstoši nebija tik spoža. Tur sieviešu pārstāvniecība pieauga lēni, un tam bija savi iemesli - jauna ekosistēma bez pietiekamiem piemēriem, nenobrieduši atbalsta mehānismi un augsts riska slieksnis. Tikai pēdējos gados redzam būtisku pavērsienu - ja 2019. gadā sievietes veidoja 6% jaunuzņēmumu līdzdibinātāju, tad pagājušajā gadā šis rādītājs sasniedza jau 26,4%. Šo attīstību veicinājusi arī Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas mērķtiecīgā un metodiskā datu apkopošana, kas beidzot ļāvusi pilnvērtīgi ieraudzīt to, ka sievietes Latvijā aktīvi ienāk inovāciju un tehnoloģiju jomā, un viņu skaits turpina augt.

Kur sākas iespējas un kur tās pārtrūkst?

Lai gan progresu nevar noliegt, jautājums par to, kur iespējas sākas un kur tās pārtrūkst, joprojām ir būtisks. Jaunuzņēmumu vide ir augsta riska telpa un tā prasa gan zināšanas, gan laiku, gan finansiālus resursus. Lai ideja no skices pārtaptu par eksportspējīgu uzņēmumu, nepieciešama skaidri strukturēta atbalsta sistēma, kas darbojas kā piltuve, sākot no idejas rašanās līdz komandas izveidei, tirgus validācijai un produkta mērogošanai. 

Pēdējos gados Latvijā šī piltuve kļūst arvien redzamāka. Dažādi inkubatori, akceleratori un specializētas apmācību programmas piedāvā iespējas, kas iepriekš nebija tik pieejamas. Tomēr, neskatoties uz progresu, ekosistēmai vēl joprojām trūkst būtiska posma - finansējums stadijā, kad ideja vēl nav produkts un produkts vēl nav bizness. Citās valstīs šajā brīdī tiek piešķirts neliels, bet kritiski svarīgs finansējuma atbalsts, kas ļauj uzņēmējai sākt darbu un pieņemt pirmos lēmumus, pirms piesaistīti investori.  Latvijā šāds instruments, piemēram, LIAA inovāciju vaučeru atbalsta veidā, ir pieejams, tomēr tas ne vienmēr pilnībā sedz agrīnās stadijas vajadzības un nereti kļūst par šķērsli tiem, kuri vēl tikai meklē savu virzienu un komandu. To skaidri apliecina arī šonedēļ publiskotais “Firstpick VC” pārskats par investīcijām sieviešu (līdz)radītos jaunuzņēmumos Baltijā – kopā no 19 investīcijām, tikai viena ir bijusi jaunuzņēmumā, ko dibinājusi uzņēmēja no Latvijas. Tas izgaismo ne tikai konkurences asumu reģionā, bet arī sistemātisku izaicinājumu.

Tehniskais atbalsts

Šajā posmā spilgti izgaismojas arī vēl viens būtisks izaicinājums - tehnisko līdzdibinātāju trūkums. Daudzi sieviešu vadīti projekti sākas ar spēcīgu ideju un skaidru motivāciju, taču tie apstājas, jo nav partnera ar tehnisko kompetenci, kas nepieciešama produkta izstrādei. Lai gan universitātes cenšas veicināt sadarbību starp IT un biznesa jomām. Lai gan pastāv vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz ideju autoru un tehnisko speciālistu saviešanu, reālajā darbībā šī mijiedarbība vēl nav tik rezultatīva, kā gribētos. Ne visi IT studenti vēlas iesaistīties uzņēmējdarbībā, un tādēļ līdzdibinātāji tiek meklēti draugu lokā, paziņu vidū, kopienās un hakatonos. Šī problēma nav unikāla Latvijai, tā ir raksturīga visam Eiropas reģionam, taču mazā tirgus dēļ Latvijā tā ir īpaši izteikta. Jaunas iniciatīvas cenšas šo plaisu mazināt, mācot programmēšanu un inovāciju domāšanu, tomēr līdz brīdim, kad tehnisko līdzdibinātāju kļūs pietiekami, šis izaicinājums saglabāsies.

Kā rodas pārliecība, ka tu vari?

Pēdējos gados lielākais pavērsiens nav bijis tehnoloģijās, bet gan piemēru un pieredzes stāstu pieejamībā. Ikvienam ir vajadzīgs kāds, kas pierāda - jā, tas ir iespējams, un šim cilvēkam jānāk no mūsu pašu vides, nevis tālām inovāciju metropolēm. Tas palīdz saprast, ka panākumi nav abstrakta ideja, bet reāls, sasniedzams mērķis. Jo vairāk redzam cilvēkus, kuri uzdrīkstas un izdara, jo vairāk aug arī mūsu pašu pārliecība. Šo pārliecības veidošanās procesu būtiski stiprina kopienas. Piemēram, “Riga TechGirls” iniciatīva “Female Founders Lunch”, kas sākās kā pavisam nelielas pusdienas četru sieviešu lokā, gada laikā izauga līdz aptuveni 30 dalībniecēm, bet šobrīd jau ir kļuvusi par kopienu ar vairāk nekā 300 sievietēm. Šajās tikšanās reizēs rodas droša vide, kur atklāti runāt ne tikai par panākumiem, bet arī par to, kas nav sanācis. Sievietēm biznesā bieži jālauž perfekcionisma barjera. Drošā vidē tas notiek ātrāk. Tāpēc kopienas šobrīd ir nozīmīgs resurss. Tās palīdz spert soli, kas citkārt liktos pārāk riskants.Skaidri redzams, ka Latvijas jaunuzņēmumu vide turpina augt un sieviešu loma tajā kļūst arvien nozīmīgāka. 

Kopienas apliecina, cik spēcīgu impulsu var dot atbalsts, pieredzes apmaiņa un droša vide, kur runāt atklāti. Tas viss rada vidi, kurā arvien vairāk sieviešu uzdrošinās spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā, dalīties savos stāstos, atrast sadarbības partnerus un ieraudzīt, ka panākumi nav nejaušība, bet mērķtiecīga darba rezultāts. Jo vairāk mēs runāsim par reāliem procesiem un patiesiem pieredzes stāstiem, ne tikai par gataviem “vienradžiem”, jo vairāk iedvesmosim un atbalstīsim cita citu. Un, raugoties uz attīstības līkni, var droši teikt, ka esam labā punktā, un tālāk vairs tikai uz augšu.