Konkurence palielinās, jo finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumi un nozares jaunpienācēji arvien aktīvāk pārņem daļu no naudas plūsmas, kas līdz šim bija tradicionālo banku pārziņā. Rezultātā bankām jāpieņem drosmīgs lēmums: pielāgoties pārmaiņām vai samierināties ar ietekmes mazināšanos.

Digitālās valūtas ienāk plašākā apritē

Nauda vienmēr ir attīstījusies līdz ar tehnoloģijām. Kādreiz tās vērtība bija cieši saistīta ar zeltu, monētām un citiem taustāmiem aktīviem. Mūsdienās naudas jēdziens paplašinās, iekļaujot arī netradicionālas maksājumu formas, kas pievērsušas regulatoru, finanšu nozares un klientu uzmanību. Tas, ko līdz šim uzskatījām par naudu, mainās, izņemot to, ka tā joprojām būs nauda. Stabilās kriptovalūtas, centrālo banku digitālās valūtas un tokenizētie depozīti pakāpeniski ienāk plašākā apritē. Attīstās maksājumu infrastruktūra, radot iespējas savienot līdz šim savstarpēji nošķirtas sistēmas un tīklus. Pārmaiņas rada gan iespējas, gan riskus. Accenture aplēses liecina, ka līdz 2030. gadam līdz pat 13 triljoniem ASV dolāru darījumu vērtības varētu pārorientēties uz alternatīvām maksājumu metodēm, pakļaujot riskam aptuveni 13 miljardus ASV dolāru maksājumu komisijās. Klienti arvien biežāk sagaidīs, ka pārrobežu maksājumi notiks ne tikai tradicionālos risinājumos, kā SWIFT, ACH un SEPA, bet arī izmantojot digitālās valūtas, nebanku maksājumu platformas un digitālos maciņus, piemēram, Coinbase, Wise, Airwallex un PayPal.

Centrālo banku digitālās valūtas

Līdz pat 135 valstis pēta centrālo banku digitālās valūtas kā suverēnu alternatīvu tradicionālajai naudai, lai gan tikai pāris valstis tās ir ieviesušas. Eiropas Savienības MiCA regulējums un ASV GENIUS likums veido pamatus digitālo aktīvu uzraudzībai. Centrālo banku digitālās valūtas no stabilajām kriptovalūtām un tokenizētiem banku depozītiem atšķiras būtiski – tām ir valsts atbalsts un likumīgā maksāšanas līdzekļa statuss. Tas ļauj tiešāk īstenot monetāro politiku, veicina finanšu iekļaušanu, samazina darījumu izmaksas un mazina atkarību no privāta emitenta riska. Digitālo valūtu ieviešana pasaulē joprojām ir nevienmērīga, tomēr pilotprojektu briedums pieaug, un līdz ar to nākamo gadu laikā sagaidāmi jauni attīstības soļi. Arī Eiropa turpina darbu pie digitālā eiro. Savukārt tokenizētie depozīti nostiprina pozīcijas kā tilts starp blokķēdes risinājumiem un tradicionālo banku sistēmu, ļaujot komercbankām emitēt depozītu digitālās versijas, vienlaikus saglabājot regulatīvos aizsargmehānismus. Accenture aptauja rāda, ka 87% finanšu iestāžu pēta tokenizāciju un tokenizētos depozītus kā papildinošus instrumentus tradicionālo aktīvu digitālo versiju emitēšanai, tādējādi uzlabojot likviditāti un norēķinu elastību.

MI un digitālās naudas saplūšana

MI un digitālās naudas saplūšana iezīmē nākamo pārmaiņu vilni. Nauda sāk pārvietoties ar inteliģentu aģentu starpniecību, kas rīkojas klientu vārdā, ievērojot skaidrus noteikumus un lietotāja piekrišanas robežas. Maksājumi var tikt izpildīti automātiski, tiklīdz iestājas konkrēti nosacījumi, piemēram, kravas skenēšana ostā vai rēķina verifikācija. Nākamais solis ir tā sauktā aģentiskā nauda. Tas nozīmē, ka inteliģenti finanšu aģenti klienta vārdā ne tikai veiks maksājumus, bet arī prognozēs naudas plūsmas vajadzības, plānos norēķinus un izvēlēsies izdevīgāko valūtas maiņas brīdi. Aģenti arvien vairāk līdzināsies digitālajiem asistentiem, kas ne vien reaģē, bet arī paredz vajadzības un izpilda iepriekš apstiprinātas darbības. Lai gan lielākā daļa cilvēku joprojām vēlas pārskatīt vai apstiprināt pirkumus pirms apmaksas, Global Holiday Shoppers Survey rāda, ka 35% jau ir gatavi ļaut MI viņu vietā veikt galīgo izvēli un pirkumu. Amazon funkcija Buy for Me šo nākotni iezīmē praksē. Tā joprojām ir beta versijā un ļauj Amazon MI aģentiem pabeigt pirkumus klientu vārdā arī trešo pušu vietnēs.

Jāizstrādā digitālo valūtu stratēģija

Lai izmantotu šo pārmaiņu radītās iespējas, bankām nepieciešama skaidra digitālo valūtu stratēģija un modernizēta sistēmu arhitektūra, kas nodrošina naudas kustību. Tikpat būtiski ir veidot partnerības finanšu ekosistēmā un stiprināt riska pārvaldību. Bankām jāspēj mācīties reāllaikā, ātri pielāgoties un izstrādāt tādus risinājumus, kas rada vislielāko ietekmi dažādos klientu segmentos. To panākumu atslēga būs spēja savienot MI sniegtās iespējas ar cilvēcisko kontaktu. Tāpēc MI jābūt izpildvadības līmeņa prioritātei, kas sasaista biznesa mērķus, talantu transformāciju un investīcijas tehnoloģijās. Vienlaikus bankām būs vajadzīga pārvaldības funkcija, kas uzrauga MI aģentu ieviešanu, veiktspēju un atbildības robežas. Jaunās iespējas neapšaubāmi līdzi nes apdraudējumus. 78% finanšu iestāžu prognozē, ka digitālo valūtu un aģentisko sistēmu izplatība būtiski palielinās krāpšanas risku. Tāpēc līdzās tehnoloģijām būs jāstiprina kiberdrošība, darbinieku prasmes un sabiedrības finanšu pratība.