Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.
Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.
Jauno
vairāk nekā likvidēto
Ik
dienu Latvijā tiek nodibināti aptuveni 35–40 jauni uzņēmumu. Un
tas šobrīd šķiet tāds dabisks jaunu uzņēmumu veidošanas
apjoms Latvijā. Pētot uzņēmumu reģistrēšanas datus pēdējo 15
gadu garumā, redzam, ka uzņēmumu dibināšanai ir bijusi liela
korelācija ar ieviesto mikro uzņēmuma nodokli 2011.gadā, kas
aktivizēja uzņēmumu dibināšanu līdz pat 100 uzņēmumiem dienā,
tiesa ne tikai uzņēmējdarbības nolūkos, un tieši tāpat arī
korelē ar pakāpenisku šī nodokļa režīma ierobežošanu un
izdevīguma mazināšanu.
Lursoft jau ziņoja, ka 2023.gadā reģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedz
likvidēto uzņēmumu skaitu. Ja neskatās uz biedrībām un citām
organizācijām, tad 2023.
gadā ir
reģistrēti
8772 uzņēmumi, bet likvidēti 7844. 2023.gadā ir likvidēti par
trešdaļu mazāk uzņēmumi kā gadu iepriekš, bet ilgākā laika
posmā redzams salīdzinoši liels likvidēto uzņēmumu skaits, kas
saistīts ar uzņēmumu reģistra sakārtošanas aktivitātēm –
neaktīvo vai tukšo uzņēmumu izslēgšana no reģistra. Uzņēmumu
reģistrs gadu no gada kļūst “tīrāks“, tāpēc šī brīža
dati par jaunu uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju krietni
precīzāk atspoguļo patieso ainu Latvijas uzņēmējdarbībā,
piemēram, to, ka uzņēmuma likvidācija norit neveiksmīga biznesa
vai uzņēmumu apvienošanās dēļ, nevis tāpēc, ka uzņēmums
neatklāj patiesā labuma guvējus vai ilgstoši neveic saimniecisko
darbību.
Jāuzsver,
ka nozīmīgāk par jaunu uzņēmumu nodibināšanas skaitu, ir šo
uzņēmumu spēja strādāt ilgtermiņā. Swedbank dati liecina, ka
seši no desmit uzņēmumiem pēc pirmā darbības gada veic aktīvu
uzņēmējdarbību. Uzsākot savu biznesu jāsaprot, ka nozīmīga ir
ne vien ideja un starta kapitāls, bet būtiska prasme ir arī
projektu vadīšana, – ar to, ka cilvēks perfekti pārvalda savu
nozari, piemēram, ir lielisks pavārs, nebūs gana, lai uzbūvētu
lielisku kafejnīcu, kas būs sekmīga un konkurētspējīga
ilgtermiņā.
2023.
gadā par 25% ir pieaudzis nodibināto
biedrību
skaits
– pērn nodibinātas vairāk nekā 1000 biedrības un nodibinājumi.
Lielākais pieaugums ir dzīvokļu īpašnieku biedrību
izveidē,
ko veicināja energoresursu cenu kāpums, kā arī aktīvi
ir dibinātas biedrības, kurās
apvienojušies
cilvēki
ar kopīgām sportiskām interesēm dažādos Latvijas reģionos. Šī
ir pozitīva tendence, kas liecina par pilsoniskas sabiedrības
briedumu, praksi izmantot oficiālu veidu, lai norēķinātos savos
interešu pulciņos un kopīgi pārvaldītu nekustamos īpašumus.
Svarīgi
faktori uzsākšanai – motivācija, sagatavotība un biznesa
regulējums
Analizējot
uzņēmumu reģistrācijas dinamiku gada garumā, redzams, ka
aktīvākie reģistrācijas mēneši ir janvāris, februāris un
marts (vairāk nekā 800 uzņēmumu ik mēnesi). Visticamāk, tas
saistīts ar apņemšanos izvirzīšanu un jaunām iecerēm, sākoties
jaunam gadam. Jāsaka, ka sava biznesa dibināšanai nav kāda īpaši
piemērota laika, – galvenais ir ievērot visus galvenos
sagatavošanās soļus un gūt iekšēju pārliecību, ka savam
biznesam esmu gatavs vai gatava. Jo lielāks darbs būs ieguldīts
precīzā mērķu un uzdevumu definēšanā, produkta vai pakalpojuma
testēšanā, komunikācijas sagatavošanā, potenciālo klientu
izpētē, jo drošāks būs biznesa sākums.
Viens
no būtiskiem jautājumiem ir piemērotākā uzņēmuma reģistrācijas
forma, kas izriet no diviem galvenajiem faktoriem. Tie ir:
uzņēmējdarbības veids un iecerētais darbības mērogs, kā arī
izdevīgākais nodokļu un tiesiskā regulējuma režīms. No visiem
pērn reģistrētajiem
uzņēmumiem 88% ir bijušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību,
lielākoties
SIA ar samazinātu pamatkapitālu
(pamatkapitāls
mazāks par 2800 eiro).
Trešdaļai no visām pagājušajā gadā reģistrētajām
mazkapitāla SIA pamatkapitāls bijis vien 1 eiro vai mazāks.
Valsts
rokās ir nozīmīgs instruments uzņēmējdarbības veicināšanai –
tas ir tiesiskais regulējums un biznesa vides veidošana. Piemēram,
2023. gada jūlijā ir redzams šķietami pārsteidzošs uzņēmumu
reģistrācijas kritums (nepilni 500 uzņēmumi). Tas skaidrojams ar
izmaiņām likumdošanā, kad tika ieviesta obligāta prasība arī
mazkapitāla SIA pirms uzņēmuma reģistrēšanas atvērt pagaidu
kontu. Lai gan tas nemainīja vēlmi dibināt savu uzņēmumu, tas
radīja īslaicīgu “aizturi” uzņēmumu reģistrēšanā, jo
mazkapitāla SIA reģistrēšanas process kļuva garāks. Tiesa,
vēlāk uzņēmumu reģistrēšanas tempi atgriezās ierastajā
režīmā. Tomēr reģistrēšanās apjomi visa atlikušā gada laikā
bija mazāki, nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka pērn bija
vērojama ekonomikas sabremzēšanās daļā Eiropas, kas daļai
jauno uzņēmēju, iespējams, lika nogaidīt ar savu ieceru
realizēšanu.
Populāras
nozares un spēja attīstīties
Analizējot
uzņēmumus, kas pērn atvēruši kontu Swedbank, redzam, ka TOP 3
populārākās nozares jauna biznesa uzsākšanai bija tirdzniecība, pakalpojumi, transports un uzglabāšana.
Transporta nozarē īpaši daudz ir uzņēmumu, kas nodarbojas ar
taksometra pakalpojumu sniegšanu, taču izplatīta parādība ir arī
šādu uzņēmumu likvidācija pēc neilga laika, un puse no šiem
uzņēmējiem ir t.s. “sērijveida” uzņēmēji, pēdējo sešu
gadu laikā dibinot vairākus ar pārvadāšanu saistītus uzņēmumus.
Divām
trešdaļām no 2023. gadā jaundibinātajiem uzņēmumiem šis ir
pirmais bizness. Swedbank dati liecina, ka visvairāk jauno uzņēmēju
(tie, kuriem šis ir pirmais bizness) ir lauksaimniecības,
ražošanas, tirdzniecības un būvniecības nozarēs. Šīs ir
Latvijas ekonomikā plaši pārstāvētas un tāpēc plašākā
sabiedrībā labi saprotamas nozares, jo daļa jauno uzņēmēju ir
kādreizējie darba ņēmēji kādā no šo nozaru uzņēmumiem.
Uzņēmēju
spēja “pārdzīvot” pirmos trīs, četrus gadus un uzlikt
biznesu uz ilgtermiņa attīstības sliedēm ir ļoti nozīmīgs
rādītājs Latvijas ekonomikas attīstības kontekstā. Tie ir
nākotnes eksportētāji un darba devēji, labu algu un apjomīgu
nodokļu maksātāji. Savukārt par uzņēmuma “veselīgumu”
ilgtermiņā liecina tā kreditējamība, ko veido uzņēmuma
pelnītspēja, pozitīvs pašu kapitāls, algu maksāšanas tendences
un citi rādītāji.
Biznesa
pastāvēšana un attīstība ilgtermiņā ir atkarīga no daudziem
ārējiem faktoriem, taču pamatā izšķiroša būs jaunā uzņēmēja
sagatavotība. Piemēram, skaidri apzinoties patiesās izmaksas,
ierēķinot tajā arī ieguldīto darbu un savu algu. Jo tikai tāds
uzņēmums, kas spēs nosegt visus izdevums un pelnīt, spēs
pastāvēt un ar laiku – augt lielāks.