Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs. 

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1%  vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Latvijā ieviestā triju līmeņu pensiju sistēma, kas darbojas jau 25 gadus, patlaban ir viena no veiksmīgākajām šāda veida sistēmām pasaulē. Tā efektīvi sabalansē gan demogrāfiskos, gan finansiālos riskus. Vienlaikus  jārēķinās, ka 65 gadus noteiktais pensijas vecums, ko Latvijā sasniegsim pēc dažiem gadiem, noteikti nebūs pēdējais. Statistika liecina, ka jau pēc 24 gadiem, 2045. gadā, sieviešu vidējais dzīves ilgums Latvijā sasniegs 85, bet vīriešiem - 78 gadus, kas būs ievērojams slogs arī pensiju sistēmai. Gandrīz visas Eiropas valstis šobrīd palielina pensionēšanās vecumu. Vairākumā valstu tas, tāpat kā Latvijā, ir 65 gadi, taču daudzviet to paredzēts paaugstināt (piemēram, Francijā, Grieķijā, Islandē, Itālijā, Melnkalnē, Nīderlandē, Spānijā, Vācijā, Zviedrijā – līdz 67 gadiem, Apvienotajā Karalistē – līdz 68 gadiem 2039. gadā, Īrijā – līdz 68 gadiem 2028.gadā, Somijā – pat līdz 70 gadiem personām, kas dzimušas pēc 1962.gada).* Tātad – jo ilgāk dzīvosim, jo ilgāk būs jāstrādā, lai pensija nodrošinātu cilvēka cienīgas vecumdienas.

Trešdaļa strādājošo pensiju krāj no miminālās algas

Taču attiecībā uz nākotnes pensijas apmēru statistika uzrāda draudīgu tendenci. Latvijas aptuveni trešā daļa strādājošo sociālās iemaksas veic tikai no 430 eiro vai pat zemākas summas, kas ir mazāk nekā valstī noteiktā minimālā alga (500 eiro mēnesī),  liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. Pērn vidējā vecuma pensija Latvijā bija vien 400 eiro mēnesī jeb mazāk nekā puse no vidējās algas valstī pēc nodokļu nomaksas. Kopējais vecuma pensijas atvietojuma līmenis Latvijā laika periodā kopš 2014.gada ir svārstījies ap 45%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES)*.  Salīdzinoši, vidējā vecuma pensija ES ir teju trīs reizes lielāka - 1100 eiro mēnesī jeb 70% no vidējās neto algas ES, liecina Eurostat dati.

Tas nozīmē, ka mūsu valstī iedzīvotājiem ir jāmaina domāšana un jāsaprot - lai sakrātu pienācīgu pensiju, sociālās apdrošināšanas iemaksas jāsāk veikt jau no pirmajiem darba gadiem, tas jādara visu mūžu un no visas darba algas.  Ikdienā no sarunām ar klientiem redzam, ka pensijas aprēķināšanas brīdī daudziem ir vilšanās, jo atklājas, ka daļa ienākumu saņemta aploksnē, sociālās iemaksas nav veiktas un pensijas lielums neatbilst gaidītajam.

Otrajā līmenī neuzkrāj pietiekami

Jāatceras, ka pensiju sistēmas pirmais līmenis garantē ienākumus vien 40-50% apmērā no darba algas.  Tātad, ja cilvēka alga mūža garumā vidēji bijusi 800 eiro, pirmais līmenis nodrošinās 400 eiro lielu pensiju. Mazas iemaksas pirmajā līmenī nozīmē, ka arī otrajā līmenī veiktās iemaksas, kas tiek uzkrātas un ieguldītas konkrēta cilvēka pensijas palielināšanai ar daudzveidīgām iespējām šo summu izmantot, būs mazas (pirmajam pensiju līmenim tiek atvēlēti 14%, bet otrajam līmenim - 6% no sociālajām iemaksām). 

Pēc Compensa Life datiem, klientu uzkrājumi uz vienu personu otrajā pensiju līmenī vidēji ir 5400 eiro. Ja šo kapitālu, cilvēkam aizejot pensijā, dala ar 18,36 jeb statistiski paredzamo atlikušo dzīves ilgumu, gadā tie ir 294 eiro jeb 25 eiro ik mēnesi papildus pirmā līmeņa valsts garantētajai pensijas summai. Cilvēks ir strādājis, domājis, ka maksā nodokļus, taču reālā aina – drošības spilvens vecumdienām nav izveidots. Ja uzkrājums otrajā līmenī būtu nevis 5400 eiro, bet, piemēram, 15 000 eiro, ikmēneša piemaksa vecuma pensijai būtu ievērojami lielāka, 75-100 eiro mēnesī. 

Tāpēc ikvienam, kas strādā, ir jānoskaidro, vai un kādā apmērā darba devējs par tevi veic sociālās iemaksas. Nav jāpadodas spiedienam algu saņemt aploksnē un jāiesaistās tikai un vienīgi legālās darba attiecībās.

Pats krāj, pats izmanto

Viens no Covid-19 pandēmijas nosacītiem plusiem ir augstie mājsaimniecību uzkrājumi ierobežotā patēriņa dēļ. Tas ļauj cerēt, ka daļa šo brīvo līdzekļu varētu tikt novirzīti arī pensijas uzkrājumu veidošanai, izmantojot specializēto finanšu institūciju, tostarp  apdrošināšanas sabiedrību pieredzi, kas specializējas ilgtermiņa resursus piesaistē, pensijas kapitāla apsaimniekošanā, pieaudzēšanā un izmaksā. 

Uzkrājot pensiju privāti trešajā līmenī, lielākais ieguvums ir tas, ka nav jāgaida valstī noteiktais pensijas vecums – cilvēks pats var noteikt vecuma slieksni uzkrāto līdzekļu saņemšanai un izmaksas apmēru. Arī pērnā gada pozitīvā tendence, kad iedzīvotāji mūža pensijas apdrošināšanai otrajā pensiju līmenī novirzīja par 44,1%  vairāk nekā 2019. gadā, apliecina – sabiedrībā pieaug informētība un uzticība pensiju izmaksāšanai apdrošināšanas sabiedrībās. Tas ir izdevīgi, jo var saņemt  iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par iemaksām pensiju uzkrāšanai.

Tieši pandēmijas laiks ikvienam ir atgādinājums, cik svarīgi ir padomāt par sevi, savas ģimenes labklājību nevis epizodiski, bet ilgtermiņā. Ikvienam jāapzinās, ka tikai tu pats un neviens cits atbildi par sevi, savu ģimeni un arī valsti. Lai to panāktu, ir jāpilnveido sava finanšu pratība, rūpīgi izsverot, cik tērēt šobrīd, cik atlikt nākotnei,  kā un cik uzkrāt pensijai, lai līdzsvarotu ienākumus un vairotu drošību visās dzīves jomās. 

*Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021 . - 2027. gadam.