Ja mēs raugāmies no pensiju kapitāla krājēju pozīcijas, valdības atbalsts Labklājības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim paredz pensiju iemaksu likmes 1% pārnesi no 2. līmeņa uz 1. līmeni, ir mazāk slikts variants nekā iepriekš piedāvātais.

Tomēr sabiedrībai šobrīd to mēģina pasniegt kā kompromisu, un tas izskatās pēc ļoti apšaubāma kompromisa. Ironiski, bet viens no lielākajiem šo priekšlikumu ieguvējiem varētu būt tieši valdošā politiskā koalīcija. Koalīcijai valsts budžeta apstiprināšana Saeimā nozīmēs uzticības balsojumu un valdības stabilitāti. Nākas domāt, ka  šajā gadījumā plāns varētu būt sasniegt šo mērķi faktiski neveicot solīto – nerealizējot diezgan sarežģīto nodokļu reformu jeb kārtējo reizi neizdarot mājasdarbu.  

Lielākais zaudētājs šajā situācijā būs esošie nodokļu maksātāji un topošie pensionāri. Esošajiem pensionāriem pensijas tāpat būtu jāindeksē, ņemot vērā to nepietiekamu apmēru un dzīves dārdzību. Šajā gadījumā pragmatiskāk būtu šim mērķim meklēt finansējumu citos avotos. Tādēļ jāsecina, ka esošie pensionāri, pretstatā tam, kā tas tiek publiski pasniegts, nav ieguvēji šajā situācija. Viņi ir pelnījuši lielākas pensijas neatkarīgi no tā, kas notiek ar iemaksām pensiju 2. līmenī. 

Jāatgādina, ka pensiju 2. līmenis tika izveidots pirms 20 gadiem un toreiz bija plānots, ka iemaksas tajā pakāpeniski izaugs līdz 10% no strādājošo bruto algas un attiecīgi iemaksas 1. līmenī pakāpeniski samazināsies līdz 10%, kopējam iemaksu līmenim, kas attiecas uz pensiju apdrošināšanu, saglabājoties 20% apmērā un vienādi sadaloties starp abiem pensiju līmeņiem. 

Ja mēs tuvākajā nākotnē samazināsim iemaksas pensiju 2. līmenī līdz 5% likmei, un mums ir dilstoša strādājošo cilvēku proporcija pret pensionāriem, atvietojamības koeficients 2040. -2050. gadā var samazināties līdz 25-30% no ienākumiem, kurus cilvēks ir saņēmis strādājot. Par 50% ienākumu atvietojamības koeficentu tad mēs vairs nevarēsim runāt.

1.pensiju līmenis faktiski garantē tikai proporcionalitāti (abstrahējoties minimālās pensijas). Proti, ja cilvēks šobrīd saņem lielāku algu un veic lielākās sociālās apdrošināšanas iemaksas, pensionējoties viņam būs tiesības uz proporcionāli lielāku pensiju. Taču 1.līmenī pensija tiek ņemta no tā brīža sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Ja šo iemaksu būs maz, tad šis cilvēks, iespējams, saņems lielāku pensiju nekā viņa kaimiņš, bet pensija kā tāda būs relatīvi maza. Tā ir patiesā problēma. Pensiju 2.līmenis ir individuāls kapitāls un tas ir mantojams. Tas var būt neliels, bet tas pieder konkrētajam cilvēkam, tāpēc pensiju 2.līmeņa aizskaršana nav vērtējama kā laba ideja.