Pateicoties ar mākslīgo intelektu apveltītiem analītikas rīkiem un datorsistēmu spējai apstrādāt milzīgus datu apjomus, apdrošināšanas sabiedrības spēj izskaitļot katram klientu segmentam raksturīgākos riskus un sagatavot personalizētus piedāvājumus, ko iespējams papildināt ar paša klienta vēlmēm, polisei pievienojot dažādus papildrisku segumus. 

Eiropā personalizēšana šobrīd ir «aktuāla» tendence, un tā kļūst aizvien redzamāka arī Latvijā un Baltijā kopumā. Virzību lielā mērā veicina paši klienti. Iepazinuši personalizētu apdrošināšanu ārzemēs, viņi līdzīgus pakalpojumus prasa arī apdrošinātājiem Latvijā. Un apdrošinātāji pielāgojas viņu prasībām, ātri radot jaunus pakalpojumus un piedāvājot tos klientiem. Tipisks piemērs bija pirms pāris gadiem enerģētikas krīzes pilnbriedā. Tolaik privātmāju īpašnieki elektrības izmaksu samazināšanas nolūkā sāka īpašumā uzstādīt saules paneļus. Iesākumā mikroģeneratoru apdrošināšana pat nebija visu apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumā, taču īsā brīdī tika radīts jauns pakalpojums, kas ļāva apdrošināt saules paneļus ne vien pret dabas stihijām un nozagšanu, bet arī pret negūtajiem ienākumiem.

Arī pēc ciklona «Kirstija» jūlijā atnestajām intensīvajām lietavām nozare reaģēja ātri. Ja iepriekš īpašumu varēja apdrošināt tikai pret ūdens nodarītajiem postījumiem, kas radušies ūdenstilpņu pārplūšanas rezultātā, tad vasaras nogalē izstrādājām jaunu papildrisku segumu, kas paredz atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti īpašumam Latvijai līdz šim netipiskā dabas kaprīžu izpausmē – intensīvu lietavu izraisītā applūšanā. Personalizēšana ienāk arī nelaimes gadījumu apdrošināšanā un veselības apdrošināšanā. Klients var izklāstīt savas vēlmes, un apdrošināšanas speciālists tās iestrādā polisē. Šis process atgādina puzles salikšanu no daudziem maziem fragmentiem. Pievienojam tos, kuri nepieciešami, atmetam nevajadzīgos un iegūstam polisi, kas sedz tieši klienta vajadzības. Lai nonāktu pie perfekta gala rezultāta, klientam ir jāzina, ko viņš īsti vēlas. Tas atvieglo apdrošināšanas speciālista darbu un arī pašam klientam stiprina sajūtu, ka viņa veselība, īpašums būs pienācīgi pasargāta.

Protams, iesākumā apdrošinātājam pakalpojumu personalizēšana ir laikietilpīgāka, prasa rūpīgāku klienta vēlmju izzināšanu, izskaidrošanu. Taču mūsu pieredze rāda, ka cilvēki patiešām ir atvērtāki īpašuma un veselības apdrošināšanai, ja viņi redz, ka tā palīdzēs tieši viņiem raksturīgās problēmsituācijās. 

Piemēram, jumta stāva dzīvoklī mītošos maz uztrauc metru dziļi plūdi pagrabā, taču viņi labprāt iegādāsies polisi, kas segs zaudējumus, ja lietus gāzīsies iekšā caur jumtu vai gar logu rāmjiem.  Aktīvam sportistam ir lielāka motivācija apdrošināties pret traumām nekā mierīga dzīvesveida piekopējam, un privātmājā dzīvojošais augstāk novērtēs iespēju apdrošināt siltumnīcu un dārza mēbeles nekā dzīvokļa iemītnieks, kuram visa iedzīve atrodas telpās. Svarīgākais cilvēkiem ir apzināties, ka apdrošināšana ir drošākais veids, kā pasargāt sevi no neplānotiem finansiālajiem zaudējumiem. Valsts un pašvaldība ne vienmēr varēs palīdzēt atjaunot jumtu vai salabot žogu. Tipisks piemērs ir kaimiņvalsts Lietuva, kur pēc jūlija ciklona iedzīvotājiem no valsts budžeta vispār netika sniegts finansiāls atbalsts. Viss gūlās uz apdrošinātāju pleciem, tieši tā, kā tam jābūt . 

Ne velti 80% no visiem iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem Rietumeiropā ir apdrošināti . Tas palīdz cilvēkiem vieglāk pārciest viesuļvētras, zemestrīces, ugunsgrēkus, plūdus un citas stihijas. Latvijā līdz šādai drošības sajūtai vēl tāls ceļš ejams, jo pie mums apdrošināta aptuveni 30% no visiem privātīpašumiem.