Šis nav stāsts tikai par pašvaldību budžetiem, rindām vai privāto pirmsskolu līdzfinansējumu. Stāsts ir par to, kam pirmsskolas sistēma kalpo? Bērnam, kuram vajadzīga droša, vecumam atbilstoša un saprotama vide, vai infrastruktūrai, kuru pašvaldībai ir grūti pārplānot.

Demogrāfijas kritumu nevar risināt, pārbīdot bērnus

Ja bērnu skaits samazinās, pašvaldībām jādomā, kā pārplānot pirmsskolu tīklu. Tukšas vai pustukšas ēkas nozīmē izmaksas, personāla plānošanu un politiski neērtus lēmumus. Tā ir reāla problēma. Taču bērna vietu pirmsskolā nedrīkst noteikt tikai pēc tā, kur palikusi brīva telpa. Bērni nav vienādi. Viens ātri iejūtas lielākā grupā un aktīvākā dienas ritmā, citam vajadzīga mierīgāka vide un vairāk laika. Tas var atšķirties arī viena vecuma bērniem. Tāpēc pirmsskolu plānošanā nepietiek skatīties tikai uz brīvo vietu skaitu. Jādomā arī par bērna vecumu, gatavību pārmaiņām un ikdienas ritmu. Ja sistēma runā galvenokārt par telpām un izmaksām, tajā ātri pazūd galvenais – bērns.

Vecāku izvēle nav kaprīze

Privātās pirmsskolas bieži uztver kā pagaidu risinājumu, kamēr bērns gaida vietu pašvaldības bērnudārzā. Taču tā tas ir vien dažos gadījumos. Ja privātā pirmsskola būtu tikai risinājums gaidīšanas periodā, ģimenes aizietu, tiklīdz pienāktu rinda pašvaldības iestādē, taču liela daļa ģimeņu paliek, bet vēl daļa – apzināti izvēlas privātās pirmsskolas no paša sākuma. Tas nozīmē, ka izvēle nav tikai piespiedu solis. Vecākiem ir svarīga ir ne tikai brīva vieta. Bet arī tas, vai pirmsskola iekļaujas ģimenes ikdienā un vai bērns tur jau jūtas droši. Viena ģimene meklē Montesori vai Pikleres pieeju, citai svarīgāka ir mierīga dienas kārtība, mazāka grupa vai audzinātājas, pie kurām bērns jau ir pieradis.Tāpēc privātā pirmsskola bieži nav tikai risinājums laikā, kamēr bērns gaida pašvaldības vietu. Tā ir apzināta izvēle. Prasība pirms līdzfinansējuma piešķiršanas saņemt vairākus atteikumus neatbildētu uz galveno jautājumu: kāpēc bērns jau ir konkrētajā pirmsskolā un ko viņam nozīmētu šīs vides maiņa. Tā tikai pārbaudītu, vai ģimene ir izgājusi noteiktu procedūru.

Pirmsskolas maiņa bērnam nav tikai cita adrese

Bērna pārcelšana no vienas pirmsskolas uz citu nav tehniska formalitāte. Mainās vide, pieaugušie, bērni, dienas kārtība un drošības sajūta. Daļa bērnu pārmaiņām pielāgojas viegli, citiem vajadzīgs ilgāks adaptācijas laiks. Tāpēc pirmsskolas nevar uztvert kā savstarpēji aizvietojamas. Svarīgi nav tikai tas, vai iestāde strādā labi. Svarīgi ir arī tas, ko bērnam nozīmē aiziet no vietas, kur viņš jau ir pieradis, un sākt visu no jauna.Tas pats attiecas uz publisko finansējumu. Pašvaldības pirmsskola nav “bezmaksas” tādā nozīmē, kā šo vārdu bieži lieto. Par to maksā nodokļu maksātāji. Tāpēc diskusija nav par bezmaksas un maksas izglītību, bet par finansējuma virzienu – vai tas seko ēkai vai bērnam. 

Ja finansējums galvenokārt seko ēkai, ģimenes izvēle kļūst sekundāra. Ja finansējums seko bērnam, sistēmai jāņem vērā bērna vajadzības un ģimenes reālā ikdiena.Pirmsskolu sistēmas mērķis nav uzturēt ēkas. Tās mērķis ir radīt vidi, kurā bērns var justies droši, attīstīties un būt saprasts. Tukšas vietas pašvaldību pirmsskolās ir jārisina, bet tas jādara ar plānošanu, nevis ar bērnu un vecāku izvēles ierobežošanu.