
Pēdējos gados Latvijas sociālās uzņēmējdarbības sektors ir pieredzējis ievērojamas pārmaiņas. Lai gan 2023. gadā bija vērojama sociālo uzņēmumu skaita samazināšanās, ko izraisīja ekonomiskā nestabilitāte, tostarp inflācijas pieaugums, enerģētikas krīze un karš Ukrainā, šobrīd atkal vērojams sociālo uzņēmumu skaita pieaugums.
Vienlaikus daudzi sociālie uzņēmumi norāda, ka joprojām izjūt nestabilitāti, kas būtiski ietekmējusi iespējas plānot ilgtermiņa finanšu stabilitāti. 51% sociālo uzņēmumu Latvijā finanšu plānošanas stabilitāte ir tikai līdz sešiem mēnešiem. Šāda nestabilitāte var ierobežot uzņēmumu ilgtermiņa attīstību un radīt papildu riskus.
Cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus
Vienlaikus ir arī pozitīvas tendences, piemēram, pieaugošā interese par vides ilgtspēju un aprites ekonomikas principu ieviešanu. Uzņēmumi arvien biežāk cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus, materiālu pārstrādi un atkritumu samazināšanu. Šīs pārmaiņas signalizē par sociālās uzņēmējdarbības virzību uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem.
Datos balstītas politikas plānošana
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātais pārskats ir svarīga daļa no Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības monitoringa, kas nodrošina vērtīgu ieskatu nozares dinamikā un sniedz datus, kas nākotnē var kalpot politikas plānošanai un sektora ilgtspējas veicināšanai. Iepriekšējos gados Eiropas līmenī nebija centralizēta sociālās uzņēmējdarbības pārskata, tāpēc nebija iespējams efektīvi salīdzināt situāciju starp valstīm. Tagad Latvija kopā ar vēl 29 citām Eiropas valstīm piedalās vienotā datu apkopošanas procesā, kas sniedz iespēju identificēt labās prakses un kopīgus izaicinājumus. Latvijas ziņojums ir būtisks papildinājums Eiropas kontekstā, jo tas sniedz specifisku ieskatu mazākā tirgus darbībā un sociālo uzņēmumu mijiedarbībā ar vietējām institūcijām, kas nereti atšķiras no lielāku ekonomiku pieejas.
Nepieciešamība pārskatīt esošo nodokļu politiku
Konkrēti dati par sociālo uzņēmējdarbību ļaus politikas veidotājiem precīzāk identificēt nozares vajadzības un veidot pierādījumos balstītus atbalsta mehānismus. Piemēram, datu analīze norāda uz nepieciešamību pārskatīt esošo nodokļu politiku, lai radītu labvēlīgu vidi sociālajiem uzņēmumiem. Latvijas sociālās uzņēmējdarbības pārskats ir arī lielisks piemērs augstskolu un nozares sadarbībai - ziņojuma sagatavošanā piedalījās Ekonomikas un kultūras augstskolas maģistra programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” studenti. Svarīgi izcelt arī profesores Jeļenas Titko darbu datu apstrādē, kuras ieguldījums nodrošināja, ka dati tiek analizēti atbilstoši akadēmiskām prasībām, lai secinājumi būtu pārliecinoši un precīzi.
Stiprināt sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu
Lai uzlabotu sociālo uzņēmumu finansiālo stabilitāti un sekmētu nozares attīstību, ir nepieciešams izveidot nodokļu atvieglojumu sistēmu sociālajiem uzņēmumiem, kā arī nodrošināt mērķtiecīgu valsts un pašvaldību finansēšanas mehānismu attīstību. Vienlaikus būtiski ir veicināt sadarbību ar privāto sektoru, lai paplašinātu sociālo uzņēmumu ietekmi. Tāpat nepieciešams stiprināt sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu ar pastāvīgu konsultatīvo atbalstu uzņēmējiem, lai palīdzētu pielāgoties mainīgajai ekonomiskajai videi. Būtiski ir arī veidot atbalsta programmas, kas īpaši vērstas uz inovāciju un digitālās transformācijas veicināšanu sociālo uzņēmumu vidū. Papildus tam jāattīsta izglītības programmas, kas veicina izpratni par sociālās uzņēmējdarbības nozīmi un tās pozitīvo ietekmi uz sabiedrību, kā arī veicināt starptautisku sadarbību un pieredzes apmaiņu, lai Latvijas sociālie uzņēmumi varētu mācīties no veiksmīgām iniciatīvām citviet Eiropā. Neraugoties uz to, ka sociālās uzņēmējdarbības sektors globāli saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, Latvijas stiprā puse ir juridiskais tvērums, kas ļauj nozarei attīstīties. Tāpat tiek strādāts pie sociālās ekonomikas plāna, kas ietver arī sociālo uzņēmējdarbību. Latvijas sociālie uzņēmumi turpina attīstīties un rast inovatīvus risinājumus sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Mērķtiecīgs politikas atbalsts un akadēmiskās sadarbības stiprināšana ir nozīmīgi faktori nozares ilgtspējai nākotnē.
*Līva Švarce, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projektu vadītāja un Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas maģistra studiju programmas "Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība" direktors