Tomēr ierobežojošs faktors ir finansējuma pieejamība, kur ļoti sagaidām labvēlīgākus, elastīgākus risinājumus attiecībā pret sevi pierādījušiem uzņēmumiem ar stabilu biznesa modeli un attīstības redzējumu.

Banku finansējums ir uzņēmējiem vitāli nepieciešams, un tas kopumā ir pieejams, taču ne vienmēr bankas iedziļinās konkrētā uzņēmuma vajadzībās, spēj būt gana elastīgas un pielāgoties uzņēmēju vajadzībām. Viens ir līzingā iegādāties iekārtas, kas ir aktīvs ar augstu likviditāti (var ātri un droši realizēt), pavisam kas cits ir, piemēram, nopirkt citu uzņēmumu, kas ļautu ieiet un konkurēt jaunā tirgū. Ar visu to, ka sekmīgi augam jau 25 gadu garumā, ir redzams nemitīgs uzņēmuma apgrozījuma kāpums un esam nodokļu maksātāju augstākajā “A” reitingā, nodrošinājuma un līdzfinansējuma prasības no banku puses ir pārlieku augstas. Ir saprotams, ka uzņēmējam ir jāiekaro bankas uzticēšanās, un tas nevar notikt dažu mēnešu vai pat gada laikā, taču, ja reiz šis “pārbaudes laiks” ir sekmīgi izturēts, manuprāt, nosacījumiem vajadzētu būt krietni pretimnākošākiem. 

Piemērs no uzņēmuma “Kraso” pieredzes. Ja biznesa apgrozījums ik gadu aug par 10%, jeb, teiksim 1,5 miljoniem eiro, ir vajadzīgs attiecīgs apgrozāmo līdzekļu pieaugums, un šī nauda tātad būtu jānopelna. Tomēr nopelnīt vairāk nekā 10% no apgrozījuma mūsu nozarē ir ļoti ambiciozs mērķis, tāpēc augošam uzņēmumam nemitīgi nākas piesaistīt ārēju finansējumu. Mūsu pieredze rāda, ka finansējuma piesaiste ir cieši saistīta ar prasībām pret nodrošinājumu, kam jābūt ar augstu likviditāti un vērtībai pat jāpārsniedz aizdevuma summa. Piemēram, tas var būt nekustamais īpašums, kuru parasti novērtē par t.s. ātrās realizācijas cenu, taču ar to parasti nepietiek vajadzīgajam finanšu apjomam. Preces noliktavā bankai ir pārlieku sarežģīts aktīvs, tāpēc uzņēmējs sastopas ar milzīgu izaicinājumu sagādāt prasīto nodrošinājumu. 

Uz pārlieku lielu piesardzību no banku puses ne reizi vien ir norādījusi Latvijas Banka (LB). “Uzņēmumu apsekojumi rāda, ka to uzņēmumu īpatsvars, kuri nav apmierināti ar aizdevumu pieejamību, Latvijā un Lietuvā pārsniedz attiecīgo īpatsvaru lielākajā daļā citu Eiropas Savienības valstu. Galvenais neapmierinātības iemesls ir stingrās nodrošinājuma prasības un augstās aizņemšanās izmaksas,” norādīts LB un Lietuvas Bankas publikācijā par šo tēmu, kur pieminētas arī augstās prasības pret nodrošinājumu – nereti nodrošinājuma vērtība sasniedz vairāk nekā 150% un pat 200% no aizdevuma vērtības.

Protams, bez komercbanku aizdevuma pastāv arī citi biznesa finansēšanas veidi, taču to izmaksas bieži ir tik augstas, ka labāk ir atteikties no izaugsmes plāniem, nekā uzņemties tik lielu risku. Piemēram, piesaistot investora naudu, parasti ir jāapņemas atgriezt šo summu dubultā apmērā jau dažu gadu laikā. Mūsu nozarē tik īsā laikā tas gluži vienkārši nav paveicams. Tāpēc attīstība notiek lēni, tādā apjomā, cik varam paši atļauties to finansēt. Ātrāka ekspansija, kas būtu iespējama, piemēram, iegādājoties kādu citu uzņēmumu ārvalstīs, finanšu pieejamības dēļ ir visai apgrūtināta.

Nozīmīgs aspekts, ko vajadzētu ņemt vērā finansētājiem, – cik lielā mērā uzņēmums līdz šim ir strādājis un ieguldījis, domājot par attīstību? Zinu, ka bankām patīk pelnoši uzņēmumi, un to var saprast, taču no otras puses, – ja rūpēšos pamatā par uzņēmuma peļņu, vai man pietiks resursu, lai ieguldītu attīstībā? Vai pieņemšu papildu darbinieku, domājot par biznesa paplašināšanu, jeb tomēr izraudzīšos drošāku ceļu un ieekonomēšu uz šī darbinieka algas rēķina? Iespējams, apgrozījuma pieaugums, konkurētspēja, jauni produkti, darbinieku skaita pieaugums un līdzīgi faktori būtu jāuztver kā primārie uzņēmuma potenciālu raksturojošie radītāji. Redzot, ka attīstība notiek, bankas varētu nākt uzņēmējiem pretī un dot zināmas atlaides attiecībā uz pārlieku stingrajām nodrošinājuma prasībām. 

Nozīmīgs atbalsts, ko uzņēmēji sagaida no bankām, ir arī vērtīgi padomi par un ap finansējuma piesaisti. Kas man jāizdara, lai banka būtu gatava finansēt biznesa attīstību ar mazāku nodrošinājumu? Ko nonākt līdz šādam mērķim? Ticu, ka Latvijas uzņēmumu attīstība ir ne tikai pašu uzņēmēju un valsts, bet arī banku interesēs, kuras ne reizi vien ir sacījušas, ka būtu gatavas finansēt vairāk. Uzņēmējiem bieži vien neatliek laika iedziļināties finanšu produktos un piedāvājumos (arī valsts atbalsta programmās), tāpēc zinošu ekspertu padoms varētu pavērt ceļu jaunai un plašākai sadarbībai, un Latvijas uzņēmumu pārtapšanai no maziem un vidējiem par lieliem un ārpus mūsu valsts konkurējošiem.