Daudzās organizācijās ilgtspēja vairs nav jauns jēdziens – ir stratēģijas, mērķi, rādītāji un atbildīgās personas. Taču praksē arvien biežāk rodas jautājums: kāpēc, neskatoties uz visu iepriekš minēto, reālā rīcība nemainās tik strauji, kā cerēts? Atbilde bieži ir vienkārša – ilgtspēja ir definēta dokumentos, bet nav integrēta cilvēku ikdienas darbā.
Vides ilgtspēja dzīvo ikdienas lēmumos, nevis stratēģijās
Darbinieki katru dienu pieņem desmitiem mazu lēmumu – kā izmantot resursus, kā organizēt procesus, kā sadarboties, kā mācīt, ražot vai sniegt pakalpojumus. Tieši šie lēmumi nosaka organizācijas faktisko ietekmi uz vidi, nevis stratēģijas formulējumi. Ja darbiniekiem trūkst izpratnes, prasmju vai motivācijas rīkoties videi draudzīgi, pat visambiciozākie ilgtspējas mērķi paliek uz papīra. Tehnoloģijas var palīdzēt, bet tās neaizstāj cilvēka lēmumu, tāpēc vides ilgtspēja organizācijā nav tikai investīciju vai inovāciju jautājums – tā ir cilvēkresursu vadības jautājums.
Zaļā cilvēkresursu vadība – tilts no stratēģijas uz praksi
Zaļā cilvēkresursu vadība nozīmē vides ilgtspējas integrēšanu visā darbinieka pieredzē organizācijā. Nevis kā atsevišķu projektu, bet kā loģisku profesionālās darbības daļu. Praksē tas sākas jau ar darbinieku piesaisti – skaidri komunicējot, ka ilgtspējīga rīcība ir organizācijas vērtība, nevis «papildu bonuss». Tas turpinās adaptācijas posmā, kur jaunie darbinieki saprot, kā ilgtspēja izskatās ikdienas darbā, ne tikai prezentācijās. Būtiska loma ir arī apmācībām – nevis vispārīgām lekcijām par vidi, bet konkrētām prasmēm, kas palīdz darbiniekam savā lomā pieņemt labākus lēmumus. Tikpat svarīgi ir snieguma vērtēšanas un motivācijas mehānismi. Ja ilgtspēja netiek atspoguļota tajā, ko organizācija mēra un par ko atalgo, tā nekļūst par prioritāti. Vienkārši sakot – darbinieki dara to, kam organizācija pievērš uzmanību.
Ko rāda Latvijas augstākās izglītības iestāžu piemērs
Rīgas Tehniskās universitātes pētījums* rāda, ka zaļās cilvēkresursu vadības pazīmes augstākās izglītības iestādēs jau pastāv – darbinieki ir informēti par vides jautājumiem, tiek piedāvātas apmācības un elastīgākas darba formas. Tas liecina par apzinātiem centieniem vides ilgtspēju veicināt praksē. Vienlaikus tas ir īpaši nozīmīgi, jo augstākā izglītība ir ne tikai darba devējs, bet arī vide, kur veidojas nākamo profesionāļu domāšana. Ja vides ilgtspēja netiek konsekventi integrēta darbinieku ikdienas darbā šajā sektorā, ir grūti sagaidīt, ka tā kļūs par pašsaprotamu praksi citās nozarēs.
Darbinieku atbildes rāda, ka ilgtspējīga rīcība pārsvarā izpaužas individuālā līmenī – resursu taupīšanā, atkritumu šķirošanā, digitālo risinājumu izmantošanā un patēriņa mazināšanā. Tomēr ievērojami retāka ir darbinieku iesaiste proaktīvās iniciatīvās, piemēram, ideju rosināšanā, labāsprakses apmaiņā vai kolēģu iedvesmošanā. Tieši šeit kļūst redzams, kāpēc ilgtspējas nostiprināšanai nepietiek ar individuālu attieksmi vien, bet nepieciešama mērķtiecīga zaļā cilvēkresursu vadība organizācijas līmenī.
Vienlaikus pētījums izgaismo arī attīstības potenciālu – īpaši snieguma vadības un motivācijas sistēmās. Tas ir signāls, kas aktuāls ne tikai augstskolām, bet arī uzņēmumiem un publiskajam sektoram kopumā.
Ko no tā ņemt līdzi biznesam
Augstākās izglītības iestāžu piemērs parāda, ka ar informētību un apmācībām vien nepietiek, lai vides ilgtspēja kļūtu par noturīgu organizācijas praksi. Darbinieki bieži rīkojas videi draudzīgi ikdienas līmenī, taču bez sistēmiska atbalsta šī rīcība reti pāraug aktīvā iesaistē un iniciatīvās ar plašāku ietekmi. Tas ir tiešs signāls arī uzņēmumiem.
Ilgtspēja organizācijā nav iespējama bez cilvēkiem, kuri to īsteno ikdienā. Ja darbinieki nesaprot, kāpēc ilgtspēja ir svarīga, ja viņiem trūkst prasmju vai sistēma to neatbalsta, stratēģija nedarbojas. Tieši šeit zaļā cilvēkresursu vadība kļūst izšķiroša – tā nav «mīkstā» funkcija, bet viens no būtiskākajiem instrumentiem, kas nosaka, vai ilgtspēja kļūs par reālu konkurēt spējas priekšrocību vai paliks kā skaisti noformēts dokuments.
* Raksts sagatavots Rīgas Tehniskās universitātes pētniecības un attīstības granta projekta “Zaļā cilvēkresursu vadība Latvijas augstākās izglītības iestāžu ilgtspējīgai attīstība” (Nr.RTU-PA-2024/1-0096 )ietvaros. Projekta ilgums ir 16 mēneši, un tas noslēgsies 2026. gada 31. janvārī. Projekta finansējums ir 200 000 EUR (Finansē Eiropas Savienība). “Pētniecības un attīstības grants Nr.RTU-PA-2024/1-0096 tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēta projekta Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/003 «Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešana Rīgas Tehniskajā universitātē, Liepājas Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā un Latvijas Jūras akadēmijā un Liepājas Jūrniecības koledžā virzībai uz izcilību augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijās» (RTU ID 4835) ietvaros.”
