Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums. 

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

• Inflācijas prognozi 2026. gadam tas samazina par 0.06 procentu punktiem. Tie ir vien 2-3 % no Irānas notikumu kopējās ietekmes uz Latvijas inflāciju 2026. gadā (Irānas notikumu kopējā ietekme uz Latvijas inflāciju 2026. gadā lēšama 1.7 – 3.1 % apmērā).

Taču priekšstats par to, ka valsts politikai jābūt vērstai uz līdzšinējā stāvokļa (business as usual) ilūzijas saglabāšanu pēc iespējas ilgāk, manuprāt, ir aplams. Valsts politikas pasākumu kopumam, kas vērsts uz militārā konflikta Tuvajos Austrumos ekonomiskās ietekmes uz Latviju mazināšanu, manuprāt, būtu jāpiemīt četriem kritērijiem.

1. Nepieļaut, ka energoresursu cenu kāpums pāriet vispārējā cenu līmeņa pieaugumā un noenkurojas augstākās inflācijas gaidās. Ja tas notiks, atgriezt inflāciju lejā (pie ekonomikas funkcionēšanai optimālā līmeņa 2 % gadā) būs daudz sarežģītāk. Augsto inflācijas gaidu mazināšanai centrālās bankas var kāpināt procentu likmes, kas mazina ne tikai inflāciju, bet diemžēl arī ekonomisko aktivitāti (kas jau tā ir novājināta Irānas notikumu dēļ).Zemāka akcīze dīzeļdegvielai šim kritērijam daļēji atbilst. Degviela ir unikāls produkts, kas atrodas cenu veidošanas ķēdes sākumā. Degvielas cenu pārmaiņas ar dažu mēnešu nobīdi mēdz atspoguļoties ļoti plaša spektra preču un pakalpojumu cenās, sākot ar pārtikas un ēdināšanas un beidzot ar transporta, autovadītāju kursu un tūrisma braucienu cenām. Ir ērtāk un efektīvāk ierobežot degvielas cenas pieaugumu, nekā vēlāk mēģināt nepieļaut cenu pieaugumu simtiem citu produktu.Taču Irānas notikumu ietekme uz Latvijas ekonomiku izpaužas ne tikai caur degvielas cenām. Tikpat būtiska ietekme uz inflāciju Latvijā ir dabasgāzes globālo cenu kāpumam. Dabasgāzes globālās cenas nosaka patēriņa cenas dabasgāzei, elektrībai un siltumenerģijai, kas tāpat kā degviela vairākām precēm un pakalpojumiem atrodas cenu veidošanas ķēdes sākumposmā. Turklāt Irānas notikumi palielina globālās cenas arī pārtikai un dažiem citiem produktiem. 

2. Mērķēts atbalsts trūcīgākiem, kas ar saviem spēkiem netiek galā. Iepriekš secināju, ka iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un pensionāri sistemātiski saskaras ar augstāku inflāciju; īpaši liela plaisa starp inflāciju, ar ko saskaras šīs iedzīvotāju grupas, un oficiālo inflācijas rādītāju ir periodos, kad vērojama augsta inflācija. Zemāka akcīze dīzeļdegvielai šim kritērijam neatbilst. Tieši pretēji – no lētākas degvielas visvairāk iegūst iedzīvotāji, kas ikdienā pārvietojas ar auto. Un tie nav trūcīgākie iedzīvotāji. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Mājsaimniecību budžeta apsekojuma jaunākajiem datiem (par 2019. gadu), mājsaimniecībām ar augstiem ienākumiem (5. kvintile) transporta izdevumu īpatsvars patēriņa grozā ir divreiz lielāks, bet transportam izlietotā naudas summa eiro izteiksmē – pat sešas reizes lielāka nekā mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem (1. kvintile).

3. Palielināt valsts ekonomikas un iedzīvotāju noturību pret šāda veida krīzēm nākotnē. Energoresursu globālo cenu kāpums ir nepatīkama, bet diemžēl ierasta lieta, kas mēdz notikt ik pēc dažiem gadiem. Pašreizējā energoresursu cenu kāpuma epizode nav ne pirmā, ne pēdējā. Tāpēc loģiski ir ne tikai mazināt pašreizējā energoresursu sadārdzinājuma ietekmi, bet arī panākt to, lai katrs nākamais energoresursu globālo cenu kāpums Latvijas ekonomikai traucētu arvien mazāk. Zemāka akcīze dīzeļdegvielai šim kritērijam neatbilst. Energoresursu globālās cenas nosaka pieprasījums un piedāvājums. Militārais konflikts Tuvajos Austrumos traucēja energoresursu piegādes – mazāks piedāvājums pacēla to cenas. Dārgāka degviela ir svarīgs signāls patērētājiem. Piemēram, iedzīvotāji retāk brauc ar privātām mašīnām un to vietā izmanto sabiedrisko transportu, riteni vai iet kājām. Tas ļauj līdzsvarot degvielas pieprasījumu ar piedāvājumu. Tādēļ energoresursu  fiziskais iztrūkums, par kuru mūs brīdina Pols Krugmans, visdrīzāk neiestāsies – mazāka pieprasījuma dēļ.  Ja valdības pasākumi traucē degvielas cenas pieaugumam notikt, autovadītāji savus paradumus nemaina un degvielas patēriņš saglabājas augsts, kas par mazu soli, bet tomēr pietuvina pasauli Pola Krugmana drūmo prognožu īstenošanās scenārijam. Šajā ziņā var tikai piekrist Igaunijas finanšu ministram Jirgenam Ligi, ka būtu ļoti nepareizi veicināt degvielas patēriņu brīdī, kad samazinās degvielas piegādes. 

4. Iepriekšminētos trīs kritērijus ļauj sasniegt visefektīvāk jeb ar zemākām izmaksām. Valsts budžetam ir daudz prioritāšu un ierobežots naudas apjoms, tāpēc valdības efektivitāte vērtējama ne tikai pēc sasniegtā rezultāta, bet arī pēc resursu apjoma, kas tam izlietoti.

Zemāka akcīze dīzeļdegvielai šim kritērijam daļēji atbilst. Pie samērā augstām dīzeļdegvielas cenām akcīzes nodokļa pazeminājums nerada iztrūkumu valsts budžetā, jo tiek kompensēts ar lielākiem PVN ieņēmumiem (kas radušies, dārgāku dīzeļdegvielu apliekot ar to pašu 21 % PVN likmi). Taču jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs dīzeļdegvielas akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā (kas gaidāma jau pēc nepilniem sešiem mēnešiem).

Kopsavilkums 

Akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem ir loģisks solis, lai īstermiņā kaut daļēji mazinātu strauji pieaugošās dīzeļdegvielas cenas ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotājiem. Šis politikas pasākums daļēji atbilst pirmajam un ceturtajam kritērijam – bremzē degvielas augsto cenu transmisiju uz pārējo ekonomiku un pēc nodoma ir fiskāli neitrāls. Taču tas neatbilst otrajam un trešajam kritērijam – šāds atbalsts ir tuvāks "helikoptera naudai", nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē.