Mūsdienu nenoteiktībā cilvēku lielākās bailes vairs nav par tāliem un abstraktiem draudiem – tās ir kļuvušas ļoti konkrētas, personiskas un ikdienā klātesošas. Latvijā tas īpaši spilgti atspoguļojas iedzīvotāju bažās, kas koncentrējas ap veselību un finansiālo drošību.

Jaunākais Swedbank apdrošināšanas iedzīvotāju bažu monitorings* to vēlreiz nepārprotami apliecina – 59% iedzīvotāju pēdējo trīs mēnešu laikā visvairāk satraukušies par savu vai ģimenes locekļu veselību. Tai cieši seko mājsaimniecības finansiālā situācija (51%), ģeopolitiskā situācija pasaulē (40%) un neplānoti izdevumi (33%). Iedzīvotāju lielākās bažas nav abstraktas vai teorētiskas, bet gan cieši saistītas ar to, kas nosaka ikdienas dzīves kvalitāti un stabilitāti. 

Zīmīgi, ka daudz retāk iedzīvotāji uztraucas par tādiem riskiem kā auto negadījumi vai mājokļa drošība. Tātad, mazāk bažījas par to, no kā lielā mērā ir iespējams sevi pasargāt, piemēram, apdrošinot. Veselība un finanšu drošība ir pamats, uz kura balstās gan personīgā labklājība, gan ģimenes drošības sajūta.Tomēr šajos datos iezīmējas būtiska pretruna. Lai gan cilvēki skaidri apzinās savus lielākos riskus, rīcība to mazināšanai bieži vien izpaliek. Tas signalizē par dziļāku problēmu – plaisu starp apziņu un rīcību. Cilvēki precīzi zina, kas viņus satrauc, taču pārāk bieži tiek atlikti konkrēti soļi, kas palīdzētu pasargāt sevi un savus tuviniekus.

Kāpēc cilvēki nerīkojas?

Paradoksāli, bet vienlaikus ar augsto satraukuma līmeni sabiedrībā valda arī piesardzīgs optimisms – 46% iedzīvotāju savu noskaņojumu par tuvākajiem mēnešiem vērtē pozitīvi. Divām trešdaļām stabilitātes sajūtu visvairāk sniedz ģimene, pusei tas ir darbs un ienākumi, bet vienai trešdaļai – veselība. Iespējams, tieši šī psiholoģiskā drošības sajūta arī mazina motivāciju rīkoties preventīvi. Kamēr viss ir “kārtībā”, potenciālais zaudējums šķiet attāls. Taču realitāte, ko atklāj dati, ir daudz skarbāka. Swedbank dzīvības apdrošināšanas atlīdzību statistika** rāda, ka riski nav hipotētiski – tie piepildās katru dienu un skar pavisam konkrētus cilvēkus un ģimenes. 2025. gadā vien dzīvības apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāti 1,56 miljoni eiro, un nāves vai invaliditātes gadījumi visbiežāk nav saistīti ar pēkšņiem nelaimes gadījumiem, bet gan ar slimībām. 

To spilgti ataino arī izmaksāto atlīdzību struktūra. Lielākā daļa no kopējās summas saistīta ar nāves gadījumiem – vairāk nekā 812 tūkstoši eiro, kam seko atlīdzības par traumām vairāk nekā 607 tūkstošu eiro apmērā, savukārt vēl gandrīz 149 tūkstoši eiro izmaksāti saistībā ar invaliditātes iestāšanos. 73% nāves gadījumu iemesls ir veselības problēmas, visbiežāk sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgi audzēji, un arī lielākā daļa (80%) invaliditātes gadījumu iestājas tieši slimību rezultātā. Tas nozīmē, ka lielākais apdraudējums cilvēka dzīvībai nav nelaimes gadījumi, bet saslimšanas. Un tuviniekiem nākas piedzīvot ne tikai emocionālus zaudējumus, bet arī ļoti reālu finansiālu slogu.

Arī traumu dati šo ainu papildina – lielākā daļa jeb 78% traumu ir sadzīves negadījumi – paslīdēšana, paklupšana, darbi mājās vai pagalmā. Tie nav ekstrēmi scenāriji, bet gan mūsu ikdiena. Un tomēr arī šie “mazie” negadījumi var radīt būtiskas finansiālas sekas. Pērn Swedbank dzīvības apdrošināšanas vidējās atlīdzības traumu gadījumos svārstās no dažiem simtiem eiro sadzīves traumās līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro nopietnākos gadījumos, piemēram, ceļu satiksmes negadījumos.Vislabāk iedzīvotāji apzinās tos riskus, kas var skart visvairāk – veselību un ar to saistīto finansiālo nestabilitāti. Un tomēr tieši pret tiem nodrošinās vismazāk. 

Dzīvības apdrošināšana nepasargās no veselības problēmām, katram ir jābūt atbildīgam par savu veselību un drošību, bet tā noteikti var mazināt negatīvo finansiālo slogu ar ko nākas saskarties traumu gadījumā vai zaudējot kādu no ģimenes apgādniekiem. Tāpēc galvenais jautājums nav par to, vai baidāmies, bet – vai esam gatavi riskiem. Un, spriežot pēc datiem, atbilde joprojām biežāk ir noliedzoša.

* “Latvijas iedzīvotāju bažu monitoringa” mērījumu pēc Swedbank Apdrošināšanas pasūtījuma īsteno pētījumu centrs SKDS. Pētījums veikts 2026.gada februārī, aptaujājot 1005 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un reģionos. Monitorings turpmāk tiks veikts reizi ceturksnī, lai analizētu sabiedrības noskaņojumu, aktuālās bažas un attieksmi pret dažādiem ikdienas un sezonāliem riskiem.
** * Swedbank Life Insurance SE apdrošināšanas dati par izmaksātajām atlīdzībām 2025.gadā.