Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas un zelta cenas kritās, mazinoties bažām par ASV monetāro politiku un ASV uzbrukuma Irānai iespējamībai.
Jēlnaftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās par vairāk nekā 4%, samazinoties saspīlējumam starp ASV un Irānu.
"Kraso maiņu izraisīja [ASV} prezidenta [Donalda] Trampa izteikumi par saspīlējuma ar Irānu samazināšanos. Tas mazināja bažas par tūlītēju [naftas] piegāžu satricinājumu," sacīja "Trade Nation" analītiķis Deivids Morisons.
Zelta cena turpināja samazināties.
"Daudzi investori pirka zeltu un sudrabu aizsardzībai pret nestabilo ģeopolitisko situāciju, bet grūtā veidā ir uzzinājuši, ka šie aktīvi paši var būt nestabili," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,1% līdz 49 407,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,5% līdz 6976,44 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 23 592,11 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 1,2% līdz 10 341,56 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,7% līdz 8181,17 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 1,1% līdz 24 797,52 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 4,7% līdz 62,14 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 4,4% līdz 66,30 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien kritās par 13,6% līdz 33,95 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1856 līdz 1,1793 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3688 līdz 1,3667 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 154,64 līdz 155,60 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 86,63 līdz 86,29 pensiem par eiro.
