Viņa skaidro, ka pērnā gada nogalē valdības apstiprinātajā Latvijas "FinTech" stratēģijā izvirzītie mērķi - par trešdaļu kāpināt "FinTech" uzņēmumu skaitu Latvijā, nozarē izveidot jaunas darbavietas, piesaistīt jaunas investīcijas un Latvijai kļūt par konkurētspējīgu Eiropas "FinTech" centru - ir gana vērienīgi. Tos sasniegt būs iespējams vien tad, ja savu artavu ieguldīs visi "FinTech" ekosistēmas dalībnieki.

Purgaile pauž, ka "FinTech" stratēģijas īstenošanas periodā Latvijas Banka ieguldīja daudz pūļu atbildības jomu - licencēšanas, regulējuma, infrastruktūras - pilnveidē.

"Mūsu paveiktais sāk nest augļus: licencēto finanšu tirgus dalībnieku skaits aug, un arvien vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmanto Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūru," norāda Purgaile, piebilstot, ka 2025. gadā Latvijas Banka izsniegusi astoņas licences "FinTech" segmenta uzņēmumiem, bet šogad četros mēnešos - piecas. Turklāt pagājušā gada nogalē izsniegtas pirmās divas licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai.

Purgaile uzsver, ka interese par darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai ir liela un vairāki pieteikumi ir gan licencēšanas procesā, gan pirmslicencēšanas konsultāciju stadijā. Interesi par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja licenci ir izrādījuši uzņēmumi no Polijas, Lietuvas, Spānijas, Vācijas, Turcijas, Kanādas, Lielbritānijas un citām valstīm.

"Tas liecina par Latvijas potenciālu starptautisku kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju piesaistē," norāda Purgaile, piebilstot, ka starptautisko uzņēmumu interesi par licences saņemšanu Latvijā sekmē arī februārī publiskotais "Moneyval" ziņojums, kurā Latvija guva ļoti labu starptautisku novērtējumu par izveidoto naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu.

Pērn un šogad Latvijas Bankas uzraugāmo finanšu tirgus dalībnieku lokam pievienojušās arī jaunas maksājumu un e-naudas iestādes, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, un šogad aprīlī licenci saņēma arī ieguldījumu brokeru sabiedrība.

"Gaidām, ka izsniegto darbības atļauju skaits šogad turpinās augt. Kopumā patlaban Latvijas Bankā licencēšanas posmā ir 15 uzņēmumu, bet pirmslicencēšanas konsultāciju posmā - 29," pauž Purgaile.

Viņa skaidro, ka jaunu tirgus dalībnieku ienākšana apliecina, ka Latvijas Bankas atbalsta mehānismi un strukturētais licencēšanas process darbojas efektīvi, palīdz sagatavot uzņēmuma darbību regulēta finanšu tirgus dalībniekam izvirzītajām prasībām un sekmē raitu darbības atļaujas saņemšanu. Turklāt Latvijas Bankas izveidotā vairākpakāpju atbalsta sistēma nodrošina, ka uzņēmēji saņem tieši tādu atbalstu, kāds nepieciešams konkrētā uzņēmuma brieduma fāzē.

Pirmais solis ir konsultācijas, kuru laikā Latvijas Bankas eksperti atbild uz jautājumiem par iecerētā pakalpojuma vai biznesa modeļa regulējumu, skaidro uzraudzības prasības, konsultē par iesniedzamajiem dokumentiem, kā arī iezīmē tālāko sadarbības ceļu. Purgaile norāda, ka konsultāciju iespēju izmanto gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmēji - gadā Latvijas Banka sniedz aptuveni 100 bezmaksas konsultāciju, tostarp arī tiem uzņēmējiem, kuri tikai sāk iepazīt regulēta finanšu tirgus prasības.

Nākamajā solī Latvijas Banka nodrošina bezmaksas pirmslicencēšanas procesu - centrālās bankas eksperti detalizēti izvērtē uzņēmuma biznesa plānu un iesniegtos dokumentus un vērš uzmanību uz nepieciešamiem pilnveidojumiem. Tas palīdz uzņēmējiem uzlabot darbības atļaujas saņemšanai iesniedzamo dokumentu kvalitāti un izprast uzraudzības prasības.

"Veiksmīga sadarbība pirmslicencēšanas posmā palīdz uzņēmējam sagatavot darbības atļaujas saņemšanai nepieciešamos dokumentus augstā kvalitātē, tāpēc trešais posms - licencēšanas process - norit raiti, un uzņēmums darbības atļauju var saņemt pat divu līdz trīs mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas," norāda Purgaile.

Viņa min, ka Latvijas Banka no ārvalstu uzņēmējiem un to konsultantiem saņēmusi pozitīvas atsauksmes par strukturētu un operatīvu licencēšanas procesu.

Purgaile skaidro, ka būtiska Latvijas Bankas īstenota iniciatīva "FinTech" jomas attīstībai ir iespēja nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pievienoties Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmai (EKS) un veikt SEPA maksājumus. Interese par šo Latvijas Bankas piedāvāto pakalpojumu ir liela. Pašlaik EKS dalībnieces ir 13 maksājumu un elektroniskās naudas iestādes - trīs Latvijā un 10 citās Eiropas Savienības (ES) valstīs licencētas iestādes. Daži EKS nebanku dalībnieki maksājumu apjoma un skaita ziņā sasnieguši līmeni, kas atbilst mazākām kredītiestādēm.

EKS dalībnieku skaits turpinās augt - patlaban vairāki nebanku pakalpojumu sniedzēji veic sagatavošanās darbus, lai pievienotos EKS.

Purgaile norāda, ka Latvijas Banka ir viena no divām eirozonas centrālajām bankām, kuras maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniedz maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma atbilstības pārbaudes pakalpojumu jeb Zibpārbaudes servisu. Šo Latvijas Bankas pakalpojumu lieto ne tikai bankas, bet arī divu citu eirozonas valstu centrālās bankas un 10 nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji, tostarp astoņas no ārvalstīm.

"Inovācijas un finanšu nozares regulējumu nereti uzskata par divām grūti apvienojamām jomām. Tomēr mēs izprotam inovāciju nozīmi un sadarbībā ar finanšu politikas veidotājiem un nozaru asociācijām tiecamies veidot inovācijām draudzīgu regulējumu," skaidro Purgaile.

Kā piemēru viņa min, ka kopš janvāra Kredītiestāžu likumā iekļauta iespēja saņemt specializētās kredītiestādes licenci ar zemāku sākotnējā kapitāla slieksni. Šāda licence piemērota tā dēvētajām neobankām, kuras finanšu pakalpojumus sniedz tikai digitāli vai kuru biznesa modelis paredz inovatīvu finanšu pakalpojumu sniegšanu. "Jaunā iespēja veicinās inovatīvu finanšu tirgus dalībnieku attīstību un sekmēs konkurētspēju kredītiestāžu sektorā. Jau vairāki finanšu uzņēmumi ir interesējušies Latvijas Bankā par iespēju saņemt specializētās kredītiestādes licenci," pauž Purgaile.

Viņa skaidro, ka kopumā Latvijas finanšu nozares regulējums veido "FinTech" attīstībai drošu un pievilcīgu vidi un Latvijā licencētajiem finanšu nozares uzņēmumiem nodrošina iespēju sniegt pakalpojumus visā ES.

Latvijas "FinTech" sektora plašai attīstībai vajadzīga visu "FinTech" ekosistēmas dalībnieku sadarbība, jo katram tās dalībniekam ir savs uzdevums. Purgaile skaidro, ka tāda ir bijusi Lietuvas pieeja, jo liela loma ir valsts tēlam un uzņēmējdarbības videi.

"Licence ir starta šāviens, nevis noslēguma posms, kā kļūdaini ierasts domāt. Izvēloties valsti, kurā attīstīt uzņēmējdarbību, uzņēmumi vērtē valsts tēlu un iespējas, kā arī dažādus uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas aspektus," pauž Purgaile.

Potenciālajiem tirgus dalībniekiem Latvijas Banka nodrošina atbalsta mehānismus, infrastruktūru, efektīvu licencēšanas un uzraudzības procesu, norāda Purgaile, piebilstot, ka Latvijas Banka spēj licencēt un uzraudzīt arī lielus "FinTech" nozares spēlētājus, taču, lai tos piesaistītu Latvijai, būtiska loma ir stratēģiski un mērķtiecīgi īstenotam starptautiskajam mārketingam.

"Šajā virzienā darāmā vēl daudz, tāpēc jaunajā "FinTech" stratēģijā viens no rīcības virzieniem ir Latvijas "FinTech" sektora popularizēšana ārvalstīs - tajā vadošā loma ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), bet atbalstu var sniegt ikviens ekosistēmas dalībnieks," norāda Purgaile.

Viņa skaidro, ka arī Latvijas Banka iegulda resursus, gan pulcinot nozares pārstāvjus no Baltijas un citām Eiropas valstīm Rīgā "FinTech" tematikai veltītos forumos, gan regulāri uzstājoties starptautiskās finanšu tehnoloģiju jomai veltītās konferencēs un dažādos nozares pasākumos konsultējot par Latvijas Bankas piedāvājumu "FinTech" uzņēmumiem.

"Svarīgi izprast, ka kvantitāte nav pašmērķis, it īpaši, ja tā nesniedz pievienoto vērtību tautsaimniecībai un rada finanšu sektoru apdraudošus reputācijas riskus. Latvijas Bankas mērķis ir veidot kvalitatīvu un konkurētspējīgu "FinTech" nozari," pauž Purgaile.