Vaicājot, vai uzņēmumā ikdienā tiek izmantoti IKT risinājumi, piemēram, mākoņpakalpojumi, produktivitātes rīki un kiberdrošības risinājumi, visbiežāk atbilde būs apstiprinoša. Tiesa, ja paraudzīsimies detalizētāk, tie pamatā ir selektīvi izvēlēti risinājumi, kuru izmantošana netiek integrēta plašākā uzņēmuma attīstības stratēģijā.
Rezultātā IKT kalpo tikai kā atbalsta instruments ikdienas darbiem, nevis stratēģisks dzinējspēks konkurētspējas, izaugsmes un biznesa noturības veicināšanai. Šī iemesla dēļ daudzos uzņēmumos Latvijā tehnoloģiju sniegtais potenciāls netiek pilnībā izmantots.
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu kompānijas SKDS 2025. gadā īstenotais pētījums “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” atklāj, ka biežāk izmantotie IKT risinājumi uzņēmumos Latvijā ir mobilais internets, produktivitātes rīki, optiskais internets, mākoņpakalpojumi – virtuālie privātie serveri –, datu centru pakalpojumi, kā arī ugunsmūra risinājumi.
Vienlaikus Eiropas Savienības statistikas pārvaldes “Eurostat” aizvadītā gada dati liecina: 44 % uzņēmumu Latvijā izmanto mākoņpakalpojumus un 12 % – mākslīgā intelekta tehnoloģijas, datu analīzi veic 36 % biznesu, uzņēmuma resursu plānošanas rīkus pielieto 32 % uzņēmumu. Visi šie rādītāji ir zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa, tomēr iezīmē augošu IKT risinājumu izmantošanu. Kur tad ir problēma?
Liela daļa uzņēmumu “dzīvo šodienai”, ar IKT risinot īstermiņa problēmas
Lai gan “Bite Latvija” un SKDS pētījums parāda, ka 43 % uzņēmumu vadītāju atzīst IKT nozīmi uzņēmuma izaugsmē, tieši tikpat – 43 % – nav konkrētu plānu, kā šo potenciālu attīstīt. Šī pretruna ir viens no būtiskākajiem signāliem, ka stratēģiska domāšana par tehnoloģiju izmantošanu biznesa attīstības un noturības veicināšanā joprojām nav vadītāju dienaskārtības prioritāte.Praksē tas nozīmē, ka lēmumi par tehnoloģiju ieviešanu tiek pieņemti fragmentāri, koncentrējoties uz īstermiņa mērķiem, piemēram, tūlītēju izmaksu kontroli, nepieciešamību strauji kāpināt efektivitāti un citu “degošu” problēmu risināšanu. Tā stratēģiska plānošana, īpaši IKT jomā, nereti tiek atlikta, neizstrādājot vienotu ceļa karti, kas būtu saskaņota ar uzņēmuma biznesa mērķiem.
Šo iemeslu dēļ uzņēmumi nereti saskaras, piemēram, ar savstarpēji nesavienojamām sistēmām un ierobežotām datu analīzes iespējām. Šajos gadījumos arī investīcijas IKT risinājumos nereti nesniedz gaidīto atdevi – nevis tāpēc, ka tehnoloģijas nestrādātu, bet gan tāpēc, ka tās netiek izmantotas pilnā apjomā un mērķtiecīgi. Tajā pašā laikā IKT jau sen vairs nav tikai atbalsta funkcija, tās tieši ietekmē uzņēmuma spēju pielāgoties mainīgiem tirgus apstākļiem, ieviest inovācijas un stiprināt konkurētspēju.
Bez darbinieku digitālajām prasmēm IKT stratēģija nestrādās
Darbinieku digitālās prasmes ir atslēga uz veiksmīgu tehnoloģiju integrēšanu. Turklāt mūsdienās tās nav tikai IT speciālistiem nepieciešamas kompetences – digitālās prasmes ir būtiskas visos organizācijas līmeņos. Tām ir izšķiroša loma ne vien darba procesu automatizēšanā, kā arī biznesa izaugsmē, drošībā un nepārtrauktībā.
Tiesa, dati atklāj citu ainu – uzņēmumos Latvijā 51 % vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā labas, tomēr 33 % atzīst, ka prasmju nepietiekamība bremzē jaunu procesu un projektu ieviešanu. Īpaši satraucoša situācija ir kiberdrošības jomā – tikai 13 % uzņēmumu regulāri apmāca darbiniekus IT drošības jautājumos. Tas skaidri norāda uz plaisu starp tehnoloģiju pieejamību un to efektīvu izmantošanu. Vēl jo vairāk – redzam, ka drošības jautājumi tiek risināti lielākoties tikai tad, kad problēma jau ir radusies, nevis preventīvi.
Realitātē bez sistemātiskas darbinieku apmācības tehnoloģiju sniegtais potenciāls nekad nesasniegs augstāko jaudu. Tās ir neatņemama daļa no uzņēmuma ilgtermiņa attīstības, kas ietver ne tikai tehniskas apmācības konkrētu rīku lietošanā, bet arī izpratnes veidošanu par datu izmantošanu, kiberdrošības riskiem un tehnoloģiju lomu biznesa procesos. Tikai tad, ja darbinieki saprot, kāpēc un kā tehnoloģijas tiek izmantotas, IKT risinājumi var sniegt reālu pievienoto vērtību. Ne velti biznesa pasaulē darbojas pavisam vienkārša likumsakarība – pat vislabāk izstrādāta IKT attīstības stratēģija nestrādās bez cilvēkiem, kuri spēj to īstenot.
Domāšanas maiņa ir pamats mērķētām pārmaiņām
“Ko konkurenti dara labāk?” – šo rēbusu ikdienā šķetina teju ikviens uzņēmuma vadītājs. Tehnoloģiju izmantošanas kontekstā Latvijas biznesa vidē 33 % uzņēmumu vadītāju uzskata, ka citi nozares uzņēmumi IKT izmanto labāk, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad par konkurentu pārsvaru bija pārliecināti 25 % aptaujāto. Tomēr, vai problēmas apzināšanās pati par sevi nozīmē pārmaiņas?
Digitālā transformācija nav tikai tehnoloģiju ieviešanas jautājums – to ietekmē domāšanas maiņa, kur dominē vadības attieksme, prioritātes un lēmumu pieņemšana. Kamēr IKT risinājumi uztverti galvenokārt kā tehnisks vai operacionāls atbalsts, nevis kā stratēģisks instruments, arī to sniegtais potenciāls paliek ierobežots.
Lai IKT kļūtu par pilnvērtīgu uzņēmuma attīstības pīlāru, transformācijai nepieciešama domāšanas maiņa vadības līmenī – no secinājuma par tehnoloģijām “kā izmaksu pozīcijas” uz izpratni, ka tās ir mērķēta, fundamentāli nepieciešama investīcija izaugsmē. Tikai šādos apstākļos IKT var kļūt par konkurētspējas, biznesa noturības un ilgtspējīgas izaugsmes dzinējspēku, neaprobežojoties ar to sniegtajiem ieguvumiem ikdienas darba procesiem.
