Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot  pienesumu  valsts ekonomikai. 

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri 

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi. 

Kūdras nozare aicina skatīties uz problēmu pēc būtības - emisijas rodas no visām organiskajām jeb kūdras augsnēm, neatkarīgi vai tur tiek iegūta kūdra, ierīkots zālājs vai aramzeme. Diemžēl pēdējo divu zemes izmantošanas veidu radītās emisijas krietni pārsniedz kūdras nozares emisijas, tāpēc būtu nepieciešams sociāli ekonomiskais izvērtējums pirms lemt par emisiju samazināšanu nozarēs, tostarp kūdras nozarē, kur sezonas laikā tiek nodarbināti ap 3500 cilvēku.

Papildus minētajam, nepieciešama SEG emisiju uzskaites metodoloģijas maiņa – esošā uzskaite par “tūlītēju oksidāciju” un ir ne tikai novecojusi, bet arī piemērota tikai enerģētiskās kūdras uzskaitei, kuru Latvijā izmanto vien nepilnos 2%, bet kūdras ieguvi enerģētikā paredzēts izbeigt pilnībā līdz 2030. gadam. 

Savukārt  EK Vides un klimata programmas projekta LIFE REstore dati parādīja, ka emisijas no apsaimniekotiem purviem Latvijā ir divreiz mazākas nekā Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) noteiktās, tāpēc nozare aicina iesaistītās ministrijas iesaistīties uzskaites metodoloģijas pilnveidošanā, lai pierādītu Latvijas atšķirīgo situāciju un objektīviem datiem atbilstoši reālajai situācijai. 

Dabiskās oglekļa krātuves jau ir efektīvas Latvijā

Ambiciozo klimata mērķu sasniegšanai Eiropa līdzās emisiju mazināšanas centieniem izvirza mērķi palielināt dabiskās oglekļa krātuves - Bioloģiskās daudzveidības un Mežu stratēģijas, kā arī virknē topošo regulējumu plānots palielināt aizsargājamās dabas teritorijas, tostarp aizsargāt un atjaunot purvus. 

Nozare vērš uzmanību uz to, ka Latvijā tikai 4 % no purviem tiek iegūta kūdra, turklāt 20% no visiem purviem Latvijā jau atrodas stingrā aizsardzībā Natura 2000 tīklā. Latvija, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem ir purvu lielvalsts Eiropā. Būtu jāievēro proporcionalitātes princips - visām valstīm jānodrošina līdzvērtīga piesaiste dabiskajās oglekļa krātuvēs, ko Latvija jau izpilda ar saviem lielajiem  purvu un mežu resursiem. 

Kūdras nozare būtiska Latvijai un tās konkurētspējai 

Latvijā šī nozare ir tradicionāla un ir pastāvējusi arī tad, kad oficiāli nav pastāvējusi Latvijas valsts. Sektorā strādājošie uzņēmēji ir ne tikai ieinteresēti ilgtspējīgā darbībā, bet arī to pierāda ar videi draudzīgāku saimniekošanu pēdējās dekādes laikā – atsakoties no enerģētiskās kūdras ieguves un pārprofilējoties tieši uz lauksaimniecības kūdras ieguvi un produktu ražošanu. Šobrīd kūdras produkti ieņem būtisku lomu pārtikas produktu ražošanas ķēdēs, īpaši mežsaimniecības un gan konvencionālās, gan bioloģiskās lauksaimniecības gadījumā, kuras ekonomiskā dzīvotspēja Latvijā varētu tikt ietekmēta. Papildus šim tiek pētīti jauni virzieni augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai no kūdras, kur uzņēmēji jau investē līdzekļus, piemēram, būvniecības nozarē. 

Tāpat nozarē strādājošie uzņēmēji domā arī par izstrādāto kūdras lauku rekultivāciju, gan tās apmežojot, gan apstādot ar lauksaimiecības kultūrām, kā arī renaturalizējot. Piemēram, Jelgavas novadā saimniekojošais kūdras ieguves uzņēmums ir gājis vēl soli tālāk, plānojot izveidot izstrādātā kūdras purva teritorijā vēja elektrostaciju parku, kurš nodrošinātu arī to, ka Latvijas kopējās emisijas enerģētikas sektorā saruktu un veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību. Tādējādi dodot būtisku pienesumu zaļo mērķu izpildē un tas ir tikai viens no projektiem, kurš nodrošinātu to, ka no dabas ne tikai tiek ņemts, bet dots tai atpakaļ. 

Tomēr tāpat kā visa nozare, arī šādi uzņēmēji šobrīd pakrīt zem Eiropas ierēdņu aprēķiniem, kā dabai nedraudzīgi, sakarā ar iepriekšminēto emisiju metodoloģijas uzskaiti, kas nav atbilstoša reālajai situācijai.

Saimnieciskās darbības pastāvēšana nākotnē atkarīga no politiskās gribas

Šobrīd īpaši svarīga ir politiskā griba un vēlme par kūdras ieguves un pārstrādes  nozari cīnīties Eiropas mērogā, skaidrojot vispārīgās atšķirības no citām valstīm, kur kūdras ieguve ir pamatā enerģētikā. Būtisks būtu arī valsts atbalsts jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanai praksē, jaunu produktu attīstībai, kuru dzīves cikls ir garāks un samazinātu tūlītējo CO2 emisiju efektu. Latvija šobrīd nedrīkst zaudēt tautsaimniecībā būtisku un eksportspējīgu nozari, kura nodarbina iedzīvotājus reģionos un nereti ir vietējās ekonomikas ekosistēmas centrā.

Jebkurai valsts intervencei uzņēmējdarbībā ir jābūt līdzsvarotai, ne tikai nostādot ekoloģiskos mērķus, bet arī atbalstot uzņēmējus veicinot labāko un ilgtspējīgāko risinājumu ieviešanu uzņēmumos.  

Nepārdomātu rīcību sekas draudošas

Ne katrs šajā brīdī var aizdomāties par tām sekām, kas tiks radītas valsts ekonomikai, ja šādu kļūdainu pieņēmumu pēc, Latvijas tradicionālā nozare tiks slēgta, līdzīgi kā tas jau nesenā vēsturē bijis ar cukurfabrikām un zvejas kuģiem. 

Pirmkārt, tas nozīmēs bezdarbu reģionos. Šobrīd bieži vien ir tā, ka pagastā vienīgā darba vieta bez pašpārvaldes ir tieši pateicoties kūdras ieguvei. Tāpat cietīs saistītās nozares, kas ir loģistika, ostu pakalpojumi, izejvielu ražotāji, koka palešu un iepakojuma ražotāji, apdrošināšanas pakalpojumi, degvielas tirgotāji u.c.

Vistiešāk tiks skarti lauksaimniecībā un dārzkopībā strādājošie un ražojošie uzņēmumi, kuriem būs jāmeklē veidi kā importēt kūdru no trešajām pasaules valstīm (Baltkrievija, Krievijas Federācija), kas noteikti būs dārgāk (ievedmuita, iespējams CO2 nodoklis) un viennozīmīgi ne kvalitatīvāk. Ne velti pieprasījums pēc Latvijas kūdras pasaulē vienmēr ir bijis stabils, bet pēdējo gadu laikā mūsu valsts kļuvusi par augstas pievienotās vērtības kūdras produktu ražotāju un ieņem top pozīcijas pasaulē šajā tirgū. 

Protams, var runāt par kūdras alternatīvām, ko jau šobrīd izmanto audzētāji un kas jau šobrīd ir tirgū pieejami, bet tās viennozīmīgi ir dārgākas, turklāt to radītā klimata pēda pret kūdras produkciju, no kuras nerodas atkritumi ne ražošanas, ne pēcapstrādes procesā, ir krietni apšaubāma.

Viennozīmīgi cietīs mežsaimniecība un meža stādu audzēšana, ņemot vērā to, ka Latvija saražo līdz 70 miljoniem meža stādu ik gadu, no kuriem 55 miljoni  tiek izmantoti Latvijas valsts un privāto mežu atjaunošanai, kas palīdz radīt jaunus, kvalitatīvus mežus ar aktīvu fotosintēzi Latvijā.  

“Vidēji 15 miljoni stādu ik gadu tiek eksportēti uz Skandināvijas valstīm, paaugstinot ekonomisko atdevi meža  stādu audzēšanas nozarē un papildinot mežu atjaunošanas vērtību arī ārpus Latvijas. Lai izaudzētu nākotnes perspektīvus kokus, Latvijā attīstīts meža selekcijas virziens, iegūstot ātraudzīgākus, kvalitatīvākus kokus pārstrādei, ar iespēju iegūt par 20–30% lielāku un ātrāku koksnes ieguvi – atcerēsimies, ka tas arī palielina fotosintēzes procesu mežā. Stādu audzēšanā attīstītas  divu veidu tehnoloģijas – ietvarstādu un kailsakņu stādu audzēšana. Kūdras substrāts ir vienīgā ietvarstādu audzēšanas pamatizejviela un tā kopā ar stādiem atgriežas mežā. Savukārt arī frēzkūdra tiek izmantota atgriezeniski zemei – to iestrādājot kokaudzētavu zemju papuvēs kailsakņu stādu audzēšanai. Meža stādu audzēšanas nozare Latvijā ir vadošā Baltijas valstīs un ieņem ievērojamu vietu arī šai nozarei līdzvērtīgajās Skandināvijas zemēs. Esam par nepārtrauktu, saprātīgu un saimnieciski izdevīgu kūdras ieguvi Latvijā, nebūt nenoplicinot, bet palielinot skābekļa rezerves,” piebilst Laima Zvejniece, AS “LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore.