Tomēr vienlaikus dažādām iespējām šīs tehnoloģijas straujā attīstība rada arī virkni izaicinājumu. Lai veicinātu drošu un ētisku MI izmantošanu, mums jābūt gataviem uzņemties atbildību par šo rīku integrēšanu ikdienas darbībā.

Augsti privātuma riski

2025. gads iezīmējis būtiskas pārmaiņas mākslīgā intelekta normatīvajā regulējumā – Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā MI regula, aizliedzot prakses, kas tiek uzskatītas par neatbilstošām tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai, bet marta sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumu, kura mērķis ir uzlabot sadarbību starp publisko, privāto sektoru un augstskolām, kā arī sekmēt sabiedrības prasmes un vienlīdzīgu pieeju mākslīgā intelekta jomā. Līdz ar normatīvā regulējuma izmaiņām, uzņēmumi, kas neieviesīs skaidras ētikas vadlīnijas MI izmantošanā, riskēs zaudēt klientu un sadarbības partneru uzticību, tādējādi negatīvi ietekmējot reputāciju un biznesa ilgtspēju.

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties uzņēmumu ikdienā, ir datu aizsardzības un privātuma nodrošināšana, jo vairums MI risinājumu balstās uz plašu datu kopu analīzi, kas nereti satur sensitīvu trešo pušu informāciju. Piemēram, viens no “Tietoevry”  grupas ieviestajiem risinājumiem, lai ar to cīnītos, ir privāts tērzēšanas robots - to izmantojot, nav jābaidās par sensitīvu grupas datu nopludināšanu un to pieeju nesankcionētiem lietotājiem. Pieaugot MI autonomijai, aktuāls ir arī jautājums par atbildības uzņemšanos lēmumu pieņemšanā. Ja uzņēmums izmanto MI sistēmu, kas pieņem neatkarīgus lēmumus, var rasties situācijas, kurās kļūdainu vai neētisku lēmumu gadījumā nav skaidrs, kam būtu jāuzņemas atbildība – tehnoloģiju izstrādātājiem, uzņēmuma vadībai vai pašam MI radītajam algoritmam. Ne mazāk svarīgs risks ir MI izmantošana ļaunprātīgiem mērķiem, piemēram, maldinošas informācijas vai dezinformācijas izplatīšanai. Uzņēmumu vadība ir atbildīga par to, lai izmantotie MI risinājumi netiktu pielietoti neētiski vai pretrunā ar cilvēktiesībām. 

Jānodrošina apmācības un sistēmu uzraudzība

Lai izmantotu MI sniegtās priekšrocības un vienlaikus mazinātu iespējamos riskus, jāievēro vairāki būtiski priekšnoteikumi. Vispirms jāatceras, ka MI tehnoloģiju efektivitāte ir tieši atkarīga no to pamatā esošo datu kvalitātes – jāpārliecinās, ka izmantotie dati ir objektīvi, reprezentatīvi un aizsargāti no ļaunprātīgas izmantošanas, ievērojot datu aizsardzības prasības. Tāpat jānodrošina algoritmu caurspīdīgums. MI sistēmu darbībai jābūt saprotamai ne tikai tehnoloģiju speciālistiem, bet arī gala lietotājiem un regulējošajām iestādēm. Ja MI lēmumu pieņemšanas process ir neskaidrs, palielinās risks, ka uzņēmumi nespēs atbildēt par sistēmas radītajiem rezultātiem un iespējamajām kļūdām. Tikpat būtiska ir arī regulāra MI risinājumu pārbaude un audits, tāpēc nepieciešamas sistemātiskas MI sistēmu revīzijas, lai identificētu un novērstu iespējamos drošības riskus un citus trūkumus. 

Nenoliedzami svarīga loma ir arī regulārām apmācībām – darbiniekiem un vadības komandai jābūt informētai par ētiskas un atbildīgas MI izmantošanas principiem, pārliecinoties, ka visas iesaistītās puses izprot šo tehnoloģiju darbības principus, riskus un ētikas normu ievērošanas nozīmi. Visbeidzot līdztekus visiem iepriekš minētajiem soļiem uzņēmumiem jāizstrādā arī skaidri rīcības plāni iespējamo problēmsituāciju gadījumā – ja tiek konstatētas MI sistēmu nepilnības vai tās pieņem kļūdainus lēmumus, jābūt gataviem ātras reakcijas mehānismiem, kas ļautu nekavējoties novērst iespējamos riskus un nepieļaut kaitējumu nevienai iesaistītajai pusei.

Jālīdzsvaro regulējums un attīstības iespējas

Kopumā jāsecina, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas turpinās mainīt uzņēmējdarbības vidi un ētikas principu ievērošana, caurspīdīgums un drošības prasību nodrošināšana ne tikai palīdzēs uzņēmumiem mazināt riskus, bet arī veidos uzticamu un ilgtspējīgu digitālo ekosistēmu. Vienlaikus jāatceras, ka pārāk stingra MI attīstības ierobežošana var ierobežot uzņēmumu spēju ātri ieviest jaunus risinājumus un pielāgoties strauji mainīgajai tirgus situācijai, kā arī kavēt Baltijas reģionam nepieciešamo inovāciju izaugsmi un investīciju apjomu. 

Viens no veidiem, kā panākt nepieciešamo līdzsvaru starp regulējuma prasībām, ir noteikt elastīgākas prasības mazāka riska MI risinājumu izmantošanai, vienlaikus stingrāk uzraugot augsta riska tehnoloģijas, piemēram, biometrisko atpazīšanu un lēmumu pieņemšanas procesu. 

Tāpat ir svarīgi veicināt sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmisko vidi un valsts sektoru, lai regulējumi būtu praktiski pielietojami un neierobežotu inovāciju attīstību. Tādēļ uzņēmumiem, kas ikdienas darbībā integrējuši MI risinājumus, ir svarīgi ne tikai sekot līdzi regulējumu izmaiņām, bet arī aktīvi iesaistīties diskusijās par to pilnveidošanu. Savlaicīgi pielāgojoties jaunajām prasībām, uzņēmumi būs labāk sagatavoti nākotnes izaicinājumiem un spēs saglabāt konkurētspēju starptautiskā līmenī.