Jaunie noteikumi paredz vairākus scenārijus, tostarp iespēju samazināt iemaksu apmēru. Vienlaikus dalībniekiem tiek dota iespēja pilnībā izstāties no 2. pensiju līmeņa, izņemot visu uzkrājumu (ieskaitot investīciju atdevi), vai arī veikt vienreizēju 25% izņemšanu. Būtiski, ka izmaksām netiek piemērots IIN, taču tiek ieturēts 3% nodoklis.

Saskaņā ar 2025. gada Lietuvas Centrālās bankas aplēsēm, otrā pensiju līmeņa kopējā aktīvu vērtība sasniedz aptuveni EUR 9 miljardi. No šīs summas aptuveni EUR 5.65 miljardi atbilst individuālajām iemaksām un uzkrātajai investīciju peļņai. Pēc 3% nodokļa korekcijas, apjoms, ko pensiju dalībnieki varētu izņemt ir EUR 5.5 miljardi. Tomēr dalībnieku uzvedība (izstāšanās apjoms un izņemto līdzekļu izmantošana) ir ļoti neskaidra, un jebkādas aplēses balstās uz pieņēmumiem.

Igaunijas piemērs – aktuālākais Baltijas kontekstā 

Salīdzinoši tuvākais piemērs ir Igaunijas pensiju reforma, kura tika ieviesta 2021. gadā. Lai gan makroekonomiskie un ārējie apstākļi atšķiras, šis joprojām ir relevantākais salīdzināmais gadījums Baltijas kontekstā. Pēc Baltic Finance Centre aplēsēm, līdz 2025. gada vidum Igaunijā aptuveni viena trešdaļa no tiesīgajiem 2. līmeņa dalībniekiem kādā brīdī bija izņēmuši līdzekļus. 

Kopumā pirmajos četros gados tika izņemti ap EUR 2.3 miljardi.Naudas izlietojuma struktūra sniedz būtisku ieskatu mājsaimniecību prioritātēs. Igaunijas Centrālās bankas pētījums uzrāda ka:

• 50% līdzekļu gadu pēc reformas joprojām atradās banku depozītos
• 30% tika novirzīti patēriņa parādu atmaksai
• 15% veicināja patēriņu
• 5% tika izmantoti citiem mērķiem, tostarp ieguldījumiem

Šie dati norāda, ka reinvestēšana finanšu tirgos nebūt nebija dominējošais scenārijs.

Ietekme uz Baltijas akciju tirgu bez ilgstoša efekta

Baltijas indeksi liecina, ka pensiju līdzekļu izņemšana Igaunijā neradīja nozīmīgu vai noturīgu efektu uz Baltijas akciju tirgu. Tajā pašā laikā, iespējams šī nauda bija kā būtisks finansējuma avots virknei IPO 2021. gada beigās (Enefit Green, Hepsor, Virši-A, DelfinGroup, Modera, TextMagic). 

Pirmie kapitāla ieplūdumi sākās 2021.  gada septembrī, taču akciju indeksi bija pašā pīķī jau septembra sākumā, ko galvenokārt noteica tādi faktori kā Covid ierobežojumu mazināšana, vakcinācijas progress un ekonomikas atkopšanās. Tādējādi jebkāds pozitīvais efekts no pensiju līdzekļu ieplūdes, visticamāk, bija sekundārs un relatīvi ierobežots. Nav izslēgts, ka daļa investoru jau iepriekš pozicionējās, gaidot potenciālu pieprasījuma pieaugumu.

Potenciālais kapitāla ieplūdums Baltijas tirgos

Attiecinot Igaunijas pieredzi uz Lietuvas reformu, varam izstrādāt indikatīvu scenāriju. Pieņemot, ka aptuveni 30% no EUR 5.5 miljardiem tiek izņemti (EUR 1.65 miljardi) un no tiem 1-5% tiek novirzīti investīcijām, potenciālais kapitāla ieplūdums finanšu tirgos varētu sasniegt EUR 16.5-82.5 miljonus. Tomēr jāņem vērā, ka ievērojama daļa līdzekļu, visticamāk, tiks novirzīta uz citiem globālajiem finanšu tirgiem un daļa tiks ieguldīta termiņ depozītos un obligācijās, kuras Baltijā pēdējā laikā daudz labāk nostiprinājušās nekā akcijas.

Ņemot vērā, ka Baltijas akciju tirgus kopējā kapitalizācija ir EUR 11.4 miljardi, šāds ieplūdums atbilst 0.1-0.7% no akciju tirgus kapitalizācijas. Attiecīgi, bāzes scenārijā ietekme uz tirgus likviditāti un cenām būtu ierobežota, lai gan margināli pozitīva. Vienlaikus var pieņemt, ka lielāka daļa no līdzekļiem tiks novirzīta vietējiem (Lietuvas) uzņēmumiem, ņemot vērā “home bias” efektu un labāku investoru informētību par vietējiem emitentiem. Šādā gadījumā Lietuvas akciju tirgus varētu būt relatīvs ieguvējs, ar potenciālo ieplūdumu 0.3-1.4% no vietējā akciju tirgus kapitalizācijas.

Pirmie izņemtie pensiju līdzekļi mājsaimniecību rīcībā nonāks jau aprīlī. Aplūkojot Baltijas akciju indeksu dinamiku, redzams, ka relatīvi labāko sniegumu demonstrē Lietuvas tirgus. Tas potenciāli var liecināt par investoru priekšlaicīgu uzpirkšanu, sagaidot, ka daļa no izņemtajiem pensiju līdzekļiem varētu tikt novirzīta tieši uz vietējo akciju tirgu.

Jāuzsver, ka šāda interpretācija nebūt nav viennozīmīga un Lietuvas indeksa pieaugumu lielā mērā būtu jāskatās kontekstā ar tajā iekļauto uzņēmumu finanšu rezultātiem, proti, uzņēmumu sniegums būs primārais veicinātājs cenu izmaiņām.

Secinājumi

Bāzes scenārijā lielākā daļa izņemto pensiju līdzekļu, visticamāk, tiks novirzīta patēriņam un parādu samazināšanai, nevis investīcijām. Turklāt, kāpēc lai investori, kuri vēlas saglabāt ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju, neturpinātu izmantot pensiju pārvaldnieku pakalpojumus, un saglabāt 1.5% valsts līdzmaksājumu 2. pensiju plāna iemaksām.  Var būt tā, ka pensija var tikt izņemta daļēji, lai novirzītu to uz sev patīkamiem Baltijas uzņēmumiem. 

Lai gan iespējams neliels pozitīvs efekts uz akciju cenu līmeņiem un tirgus likviditāti, nav pamata sagaidīt strukturāli nozīmīgas izmaiņas Baltijas akciju tirgū. Pensiju sistēmas liberalizācija pati par sevi, visticamāk, nekļūs par katalizatoru straujai tirgus attīstībai vai konverģencei ar attīstītajiem Rietumeiropas tirgiem.