Tajā pašā laikā uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk pabeigt projektus noteiktajos termiņos. Nozare šobrīd strādā gandrīz uz savu iespēju robežas. Pieaug pieprasījums gan pēc būvniecības speciālistiem, gan konkrētu profesiju pārstāvjiem, piemēram, autoceltņu vadītājiem, metinātājiem, ceļu un tiltu būvniecības ekspertiem, kā arī smagās tehnikas operatoriem. Šādus speciālistus nevar sagatavot ātri, tāpēc darbinieku trūkums ietekmē darbu tempu.

Aug pieprasījums pēc inženierbūvju speciālistiem

Arvien nopietnāk jūtams arī kvalificēta darbaspēka trūkums specifiskās jomās. Pieaug pieprasījums pēc tiltu un ceļu būvniecības speciālistiem, pieredzējušiem metinātājiem, kā arī dažādu smagās tehnikas vienību operatoriem. Tās nav amata vienības, ko iespējams ātri aizpildīt, un tas ietekmē projektu izpildes tempus. Praksē tas nozīmē, ka uzņēmumi meklē risinājumus, kā optimizēt procesus. Viens no tiem ir gatavu konstrukciju un elementu pasūtīšana no specializētiem ražotājiem, samazinot darbu apjomu uz vietas būvlaukumā un mazinot atkarību no konkrētu speciālistu pieejamības.

No papīra un rasējumiem uz digitalizāciju 

Arvien lielāka nozīme būvniecībā ir tehnoloģijām. Pieaug vajadzība pēc BIM risinājumiem (Building Information Modeling) jeb būves informācijas modelēšanas. Vienkārši sakot, tas ir digitāls ēkas vai infrastruktūras objekta modelis, kur vienuviet redzama visa svarīgā informācija. Tas palīdz jau projektēšanas stadijā pamanīt kļūdas un izvairīties no dārgiem labojumiem vēlāk. Šādi risinājumi palīdz strādāt precīzāk un efektīvāk, bet vienlaikus tie prasa arī jaunas zināšanas. Ne visi nozares speciālisti šobrīd ir gatavi strādāt digitālā vidē. Tāpēc pāreja no papīra rasējumiem uz moderniem digitāliem risinājumiem prasa laiku un ieguldījumus cilvēku apmācībā.

Izmaiņas izglītības procesā 

Šo izmaiņu ietekmē aktualizējas arī jautājums par atbilstošu izglītību. Ir nepieciešams domāt par papildus budžeta vietām atbilstošās specialitātēs. Taču nepietiek tikai ar budžeta vietu skaitu, tikpat svarīgi ir panākt, lai jaunieši pabeidz mācības. Šobrīd, ja mācības uzsāk, piemēram, 200 audzēkņi, tad tendences liecina, ka līdz absolvēšanai nonāk mazāk par 50% un ir skaidrs, ka ar to nepietiek visai nozarei.Arī darba devēji meklē veidus, kā darbiniekiem palīdzēt strādāt gudrāk. Piemēram, “BauArt” piesaista ekspertus, lai būvdarbu vadītāji apgūtu mākslīgā intelekta rīkus tāmēšanā, projektēšanā un citos procesos. Darbinieku interese par to ir liela, jo šādi rīki palīdz samazināt rutīnas darbus un vairāk laika veltīt lēmumu pieņemšanai un kvalitātes kontrolei. 

Kopumā būvniecības nozare Latvijā šobrīd ir izaugsmes posmā, bet vienlaikus izjūt arī pārslodzi. Pieprasījums pēc projektiem pieaug, bet speciālistu skaits un prasmes šim pieaugumam netiek līdzi. Tāpēc nozares attīstība būs atkarīga no tā, cik gudri spēsim organizēt darbu, ieviest tehnoloģijas un stiprināt profesionālo izglītību.