Kas notiek, ja valsts vispirms uzbūvē pilnu mobilo lietotni un tikai tad pajautā iedzīvotājiem, vai to ir ērti lietot? Parasti atbilde ir dārga. Un bieži – politiski neērta. Ikdienā izmantojam visdažādākās mobilās lietotnes, bet, lai tā būtu ērta un parocīga, labā prakse ir tās izstrādātājiem sagatavot parauga versiju jeb prototipu – lietotājs to var klikšķināt datorā vai mobilajā telefonā tieši tā, kā tas paredzēts nākotnē realitātē – izjust it kā īstas lietotnes darbību. Izstrādātāju komanda šādi iegūst atgriezenisko saiti, cik risinājums ir ērts un saprotams gala lietotājiem, pirms lietotni pabeigt. 

Pašreiz iedzīvotājiem testēšanā pieejamās Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototipa izstrāde “ZZ Dats” komandai sākās ar apzinātu izvēli: vispirms pārbaudīt ideju, un tad būvēt risinājumu. Šī pieeja atklāj ne tikai dizaina nepilnības, bet arī sistēmiskas problēmas, kuras vēlāk reālā produktā labot būtu sarežģīti, laikietilpīgi un dārgi.

Prototips bieži tiek uztverts kā “skaists makets” vai klikšķināms attēls. Patiesībā tas ir daudz vairāk – stratēģisks rīks, kas palīdz pieņemt lēmumus par to, ko vispār ir vērts būvēt. Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototips ir interaktīvs, klikšķināms modelis, kas rada lietotājam sajūtu, ka viņš izmanto īstu lietotni. Ar to var pārbaudīt vai funkcionalitāte ir atrodama, vai valoda ir saprotama, vai darbību secība atbilst lietotāja loģikai. Jā, prototipam ir ierobežojumi – piemēram, ar to nevar pilnvērtīgi testēt piekļūstamības tehniskos aspektus. Taču tas spēj atbildēt uz vēl svarīgāku jautājumu: “Vai cilvēks vispār saprot, ko šeit darīt?

”No “ko sistēma prot” uz “ko cilvēkam vajag”

 Viens no lielākajiem riskiem valsts digitālajos projektos ir tā sauktais copy-paste thinking – mēģinājums mobilo lietotni uzbūvēt kā portāla samazinātu versiju. Strādājot pie prototipa, ar komandu apzināti gājām pretējā virzienā. Tika pētītas citu valstu valsts pārvaldes mobilās lietotnes un ikdienā plaši izmantotas lietotnes, piemēram, Facebook un Gmail. Tāpat tika pētītas arī Latvijas banku mobilās lietotnes, kuras šī projekta fokusgrupu dalībnieki bieži minēja kā ērtuma etalonu. Caur šo rūpīgo analīzi tika pieņemti dizaina un funkcionalitātes izvietojuma lēmumi.

Deviņas fokusgrupas un desmitiem klikšķu, kas pasaka vairāk nekā specifikācija

Lai pārbaudītu, vai prototips darbojas reālās situācijās, tika organizētas deviņas iedzīvotāju fokusgrupas. Pirms katras no tām dalībnieki saņēma lietojamības uzdevumus. Nevis teorētiskus jautājumus, bet praktiskus scenārijus, piemēram: “Grāmatvedei Līgai Kalniņai ir nepieciešama piekļuve Jūsu saņemtajiem e-adreses ziņojumiem grāmatvedības vajadzībām. Pievienojiet Līgu savam pilnvarojumu sarakstam uz nenoteiktu laiku.”Lietotājam izpildot šādu testu, tika fiksēts: kur cilvēks prototipā klikšķina; kur apstājas; kur kļūdās; kur padodas. Šie dati bieži bija vērtīgāki par jebkuru prasību dokumentu, jo parādīja nevis to, kā sistēma ir domāta, bet gan to, kā tā tiek saprasta.

Lētāk labot ideju nekā kodu

Katrs labojums prototipā maksā minūtes vai stundas, savukārt katrs labojums gatavā lietotnē – nedēļas vai pat mēnešus. Tieši šeit slēpjas prototipa patiesā vērtība. Tas ļauj atklāt lieku funkcionalitāti, pamanīt nesaprotamus procesus un identificēt integrāciju un arhitektūras riskus pirms tie kļūst par budžeta, termiņu vai reputācijas problēmu.

Darbā ar Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototipu esam pārliecinājušies, cik tas ir būtisks  piemērs citai pieejai valsts IT projektos – ir vērts vispirms pārdomāti pieņemt lēmumus, tikai pēc tam rakstīt kodu. Tas noteikti nav dizaina eksperiments, bet darba pieeja, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu un lietotne iedzīvotājiem ērti kalpotu. Prototips šajā gadījumā kalpo nevis kā solis ceļā uz produktu, bet kā instruments, kas palīdz saprast, vai produktu vispār vajag būvēt tieši šādā veidā.

Un varbūt tieši šis ir lielākais ieguvums – nevis skaistāka lietotne, bet gudrāki lēmumi pirms risinājuma tapšanas.