Rīgā aizvadītās “Baltic Fintech Days” apliecināja, ka Latvija finanšu tehnoloģiju jomā vairs nav tikai vērotāja. Šis pasākums, kuru uz Rīgu mērķtiecīgi atveda “Fintech Latvija asociācija”, nav tikai kārtējā konference, bet gan simbolisks punkts, kurā Latvija pārliecinoši piesaka savu atgriešanos reģiona līderpozīcijās fintech nozarē, pasākuma vēriena un starptautiskās intereses ziņā pārspējot kaimiņvalstu iepriekšējo gadu sasniegumus un iezīmējot jaunu nozares attīstības vilni.
Publiskajā telpā bieži dzirdam par nepieciešamību pēc augstas pievienotās vērtības eksporta un digitālās transformācijas, un “Baltic Fintech Days” norise Rīgā parādīja, ka šis “izrāviens” vairs nav teorētisks koncepts, bet reāls rezultāts, ko panākusi nozare, cieši sadarbojoties ar valsts pārvaldi un regulatoru. Fintech dienu norise Rīgā ir “Fintech Latvija asociācija” stratēģisks darba rezultāts, kas apliecina, ka nozare pati spēj radīt globālu rezonansi un piesaistīt plašu starptautisku uzmanību.
Kvalitāte, kas pārtop miljonos nodokļu ieņēmumu
Dati runā paši par sevi – vairāk kā 1000 dalībnieku. Tomēr galvenais stāsts nav par kvantitāti, bet gan par kvalitāti, jo konferences mērķis nav mākslīgi audzēt uzņēmumu skaitu, bet gan veidot labvēlīgu augsni spēcīgiem, eksportspējīgiem uzņēmumiem, kas sniedz reālu pienesumu valsts budžetam.
2025. gada nogalē Latvijā darbojās ap130 finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, kuru kopējais nodokļu pienesums sasniedza aptuveni 90 miljonus eiro, kas nozari ierindo kā septīto-astoto lielāko nodokļu maksātāju valstī. Salīdzinājumam – kaimiņvalstī Lietuvā finanšu tehnoloģiju sektors ir izaudzis līdz 2. un 3. lielākā nodokļu maksātāja statusam. Latvijai ir visas iespējas šo rādītāju tuvākajos gados dubultot, ja vien tiks saglabāta pašreizējā attīstības dinamika un atvērtais dialogs starp sektora dalībniekiem un valsts lēmējvaru.
Regulators kā sabiedrotais
Viens no būtiskākajiem faktoriem, ko uzsver ārvalstu investori un jaunie tirgus spēlētāji, ir Latvijas kā mazas valsts sniegtā priekšrocība, proti, lēmumu pieņēmēju un uzraugošo iestāžu pieejamība.
Pēc “Moneyval” ēras Latvija ir spējusi izveidot ekosistēmu, kurā sakārtota reputācija un stingra atbilstība starptautiskajiem standartiem iet roku rokā ar konstruktīvu un atsaucīgu dialogu. Ārvalstu uzņēmumi Latviju izvēlas nevis kā lētāko jurisdikciju, bet gan kā vidi, kurā ir iespējama tieša komunikācija un samērā prognozējama biznesa vide. Investori augstu vērtē to, ka esam spējuši saglabāt “mazas valsts efektu”, kur lēmēji ir sasniedzami un atvērti diskusijām par nozares attīstību. Mums ir jāspēj saglabāt šāds tēls un dialogs starp nozari un valsti jāveido uz abpusējas cieņas pamata.
Rīga atgūst savu vietu Baltijas finanšu pakalpojumu nozarē
“Baltic Fintech Days 2026” ir pierādījis, ka nozare atrodas jauna attīstības viļņa priekšā, tomēr, lai šis vilnis nekļūtu par īslaicīgu parādību, ir kritiski svarīgi saglabāt ciešu sadarbību starp nozari un valdību. Tikai mērķtiecīga un vienota sadarbība starp nozari, valdību un regulatoru ļaus sasniegt maksimālo rezultātu. Tas nepieciešams, lai novērstu nepārdomātu, tirgu kropļojošu lēmumu pieņemšanu, turpinātu investēt reputācijā un mazinātu birokrātiskos šķēršļus inovatīvu pakalpojumu ieviešanai, vienlaikus fokusējoties uz nodokļu bāzes paplašināšanu un atbalstu uzņēmumiem ar augstu eksporta potenciālu.
Rīga šobrīd ne tikai atgūst finanšu centra statusu, bet arī sāk veidot jaunu standartu tam, kāda ir moderna, tehnoloģijās balstīta finanšu nozare. “Fintech Latvija asociācija” turpinās stradāt, lai kopīgs darbs un skaidras ambīcijas pārtop izmērāmā valsts labklājībā.
